2060. gadā tikai puse Latvijas iedzīvotāju būs darbspējas vecumā; kļūst svarīgi attīstīt sudraba ekonomiku

Pēdējos desmit gados Latvijas sabiedrības vidējais vecums pieaudzis par četriem ar pusi gadiem un pakāpeniski sarūk iedzīvotāju skaits darbpējas vecumā, līdz ar to kļūst aizvien svarīgāk attīstīt tā dēvēto sudraba ekonomiku. Šāda tendence ir arī citviet Eiropā – sabiedrība noveco, pieaug iedzīvotāju dzīves ilgums. Tiek lēsts, ka 2050. gadā 35% Eiropas iedzīvotāju būs vecāki par 60 gadiem. Demogrāfiskās izmaiņas pieprasa arī ekonomikas transformāciju – tai jākļūst atvērtākai cilvēkiem gados. Kā Latvijai veicas sudraba ekonomikas jomā, un kādas tuvākajos gados sagaidāmas darba tirgus izmaiņas attiecībā uz senioru īpatsvaru tajā?

2060. gadā vien puse Latvijas iedzīvotāju būs darbspējas vecumā; kļūst svarīgi attīstīt sudraba ekonomiku
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Sudraba ekonomika ir jauns jēdziens, kas ienācis Latvijā un Baltijas reģionā, lai gan par to runā jau sen, un pirmo reizi šo jēdzienu sāka izmantot, kad Oksfordas Universitātē sāka pētīt senioru ekonomiskās aktivitātes," skaidro Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova.

Viņa stāsta, ka plašāk par sudraba ekonomiku sāka runāt 70. gados Japānā.

"Ko tad tas nozīmē? Eiropas Komisija definē sudraba ekonomiku kā tautsaimniecības daļu, kas sastāv no produktiem, precēm un pakalpojumiem, kurus patērē seniori. Lai gan jāsaka, ka vienotas izpratnes un definīcijas, ko uzskatīt par senioru, pasaulē nav. Citi domā, ka seniori ir 65+, bet, tā kā mēs esam Eiropas Savienībā un mēs sekojam Eiropas Komisijas definējumam, tad seniori ir virs 55 gadiem," turpina Volkova.

Eiropas sabiedrība noveco, pieaug iedzīvotāju dzīves ilgums. Tiek lēsts, ka 2050. gadā 35% Eiropas iedzīvotāju būs vecāki par 60 gadiem. Savukārt Latvija senioru īpatsvara ziņā ieņem desmito vietu pasaulē.

"Un tas tikai parāda, ka uzņēmumiem būtu jāpārorientējas uz šādu risinājumu piedāvājumu, paturot prātā senioru mainīgās vajadzības, un tā ir tautsaimniecības izaugsmes iespēja un, protams, senioriem augstākas dzīves kvalitātes nodrošināšana," norāda profesore.

Tas attiecas gan uz preču un pakalpojumu radīšanu plašā senioru vajadzību lokā, piemēram, veselība, pārtika, atpūta, labsajūta, finanses, transports, izglītība, saziņas tehnoloģijas, gan uz darba tirgu, attīstot mūžizglītību un stimulējot gados vecāku cilvēku iekļaušanos uzņēmējdarbībā.

"Nodarbinātības aspekts ir ļoti svarīgs. Varētu [nodarbināt] un jau nodarbina seniorus uzņēmumi, bet arī senioriem pašiem jādibina savi uzņēmumi. Tāpēc Latvijā izveidota senioru universitāte, kur seniori šādas prasmes var apgūt, kā veidot jaunu uzņēmumu. Tāpat arī šai mērķa grupai ir pieejama sociālā uzņēmējdarbība. Ir daudz un dažādi aspekti, kas skar senioru dzīves kvalitāti. Tai skaitā pieminētā senioru nodarbināta," skaidro Volkova.

Lai pētītu sudraba ekonomiku un smeltos pieredzi no citām valstīm, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar partneriem no Dānijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas īstenoja starptautisku projektu. Tā mērķis – veicināt sudraba ekonomikas izaugsmi Baltijas jūras reģionā. Par to, kādas ir Latvijas stiprās puses sudraba ekonomikā un ko vēl vajadzētu īstenot, turpina RTU Sudraba ekonomikas projekta vadītājs, asociētais profesors Ilmārs Blumbergs:

"Latvijas seniori salīdzinājumā ar Skandināvijas senioriem ir mazāk aktīvi, it sevišķi uzņēmējdarbībā, bet tam ir arī loģisks izskaidrojums. Tas ne tāpēc, ka būtu slinkāki, bet gan tāpēc, ka viņiem kapitāls, protams, ir krietni mazāks. Arī viņi savu lielāko dzīves daļu ir nodzīvojuši padomju sistēmā, kur uzņēmējdarbības iemaņas netika attīstītas. Pie mums ir labi attīstīta un pat labāk nekā daudzās citās valstīs sociālā uzņēmējdarbība, bet tieši uz senioriem orientētiem produktiem un pakalpojumiem mēs diemžēl no Skandināvijas un citām valstīm atpaliekam."

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle uzsver, ka Latvijā, tāpat kā lielā daļā pasaules, pieaug sabiedrības vidējais vecums. Pēdējos desmit gados Latvijas sabiedrības vidējais vecums ir pieaudzis par 4,4 gadiem, 2020. gadā sasniedzot 42,7 gadus.

"Sabiedrība noveco. To mēs redzam gan pēc tā, ka samazinās iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā, gan arī pieaug vecāka gadagājuma cilvēku skaits. Novecošanās ievērojami ietekmē darba tirgu, palielinot iedzīvotāju skaitu virs darbspējas vecuma. Tātad iedzīvotājiem, kas ir darbspējas vecumā, lai saglabātu esošo dzīves līmeni, būtu jāstrādā produktīvāk vai vairāk, lai sasniegtu to pašu dzīves līmeni. Pastāv ievērojamas atšķirības starp nozarēm, jo ir tādas nozares, kurās vecākā gadagājuma cilvēku īpatsvars ir lielāks nekā citās, piemēram, veselības aprūpe, izglītība un sociālā aprūpe, kur gandrīz katrs otrais strādājošais ir vecumā virs 50 gadiem," skaidro Zīle.

Savukārt informācijas un komunikācijas, viesmīlības un ēdināšanas jomā dominē jaunākā gadagājuma darbinieki. Šobrīd 63% Latvijas iedzīvotāju ir darbspējas vecumā no 15 līdz 64 gadiem. 2040. gadā tie būs 60%, bet 2060. gadā vien puse no Latvijas iedzīvotājiem būs darbspējas vecumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt