Laikā, kad daudzas rietumvalstis paplašina kodolenerģijas izmantošanu, pārejot uz zaļākiem enerģijas avotiem, Berlīne apņēmīgi turas pie saviem plāniem par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas. Šiem plāniem gan ne visi piekrīt.
Pēdējās trīs Vācijā atlikušās atomelektrostacijas, kuras vēl pērn nodrošināja 6% no valstij nepieciešamās enerģijas, bija plānots izslēgt jau pagājušā gada 31. decembrī, tomēr sabiedrības viedoklis sāka mainīties, kas saistāms ar augstajām enerģijas cenām.
Tādēļ kanclera Olafa Šolca valdība, kurā ietilpst pret kodolenerģiju nikni noskaņotie zaļie, piekrita pagarināt staciju darbību līdz 15. aprīlim.
Analītiķi atzīst, ka lēmums varbūt tiktu atlikts pat vēl vienu reizi, tomēr ziema nav izrādījusies tik ārkārtīgi grūta, lai to darītu.
Kopš 2003. gada Vācijā ir slēgti sešpadsmit reaktori.
Pēc Fukušimas traģēdijas 2011. gadā Angelas Merkeles valdība nolēma, ka Vācija atteiksies no kodolenerģijas un visas Vācijas AES bija paredzēts slēgt līdz 2022. gada beigām.
