Dienas ziņas

Opozīcija Gruzijā sola protestus turpināt

Dienas ziņas

Jaunumi Mildas ligzdā – izdēta ola!

Saeima šā gada valsts budžetu pieņem rekordgarā sēdē

Saeima rekordgarā sēdē pieņem 2023. gada valsts budžetu; tas stāsies spēkā 1.aprīlī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Saeima pēc gandrīz diennakti ilgām debatēm par šī gada budžetu un 13 pavadošajiem likumprojektiem ceturtdien, 9. martā,  galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.

ĪSUMĀ:

Par budžeta apstiprināšanu balsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Sēde par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga 23 stundas un 56 minūtes, pārspējot iepriekšējo garākās sēdes rekordu 2008. gada decembrī, kas ilga 19 stundas un 26 minūtes, sēdes noslēgumā atzina Saeimas priekšsēdētājs  Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts").

Saeima rekordgarā sēdē pieņem 2023. gada valsts budžetu; tas stāsies spēkā 1.aprīlī
00:00 / 04:44
Lejuplādēt

Sasniegts jauns Saeimas sēdes ilguma rekords bez pārcelšanas uz nākamo dienu. Iepriekš ilgākā budžeta sēde bija 2008. gada 11. decembrī par dižķibeles grūtajiem lēmumiem 2009. gada budžetam. Šoreiz sēdi teju diennakts garumā nodrošināja gandrīz visu opozīcijas frakciju deputātu neatlaidīgie centieni aizstāvēt savus priekšlikumus.  

Priekšlikumus papildu tēriņiem koalīcijas deputāti nebija iesnieguši un debatēs piedalījās maz. Diskusiju karstākajās krustugunīs bija veselības jomas budžets.

Atbalstu neguva rosinājumi par papildu desmitiem miljonu darba samaksas pieaugumam ārstniecības personām. Bez virzības un pretargumentiem noraidīti arī opozīcijas priekšlikumi par lielāku finansējumu onkoloģijai un dažādu medikamentu apmaksāšanai.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība")  skaidroja, ka garā sēde un teju 24 stundu darbs pie budžeta bija nepieciešams, jo "esam jau marta sākumā", un "visai sabiedrībai mūsu darba rezultāts ļoti vajadzīgs", lai pašvaldības var strādāt, iestādes var strādāt.

Noslēdzot debates par šī gada budžetu, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pauda, ka ar budžeta pieņemšanu valdības darbs tikai sāksies, būs jāsakārto izglītības un veselības aprūpes sistēmas, taču Latvijai ir milzu priekšrocība, jo sabiedrība, arī pozīcija un opozīcija, ir vienoti par nepieciešamību ieguldīt valsts drošībā, un "mēs visi esam pārliecināti Latvijas patrioti".

Un lai gan Saeima noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, liela daļa no kuriem bija saistīta ar papildu finansējumu veselības aprūpei, nozares ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta) budžeta debašu noslēgumā pateicās deputātiem par šiem priekšlikumiem un pauda, ka darbs pie uzlabojumiem nozarē turpināsies.

Tikmēr opozīcijas pārstāve Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie")  to, ka Saeima noraidīja pilnīgi visus opozīcijas priekšlikumus, raksturoja ar "uzticības un drosmes trūkumu".

Konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada budžetu 2023. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

2023. gada vispārējais valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.

2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%.

Maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023. gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022. gadu, ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Izdevumu palielinājums 1,383 miljardu eiro apmērā paredzēts valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 181,1 miljona eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022. gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.

Jaunām valdības prioritātēm paredzēti līdzekļi 710 miljonu eiro apmērā. Papildu pasākumu īstenošanai 2023. gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā. Tāpat kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti arī budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot nepieciešamo finansējumu 141 miljona eiro apmērā.

Tāpat ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības spēju stiprināšanai un atbalstam Ukrainai ir paredzēti 354 miljoni eiro.

61,6 miljoni eiro atalgojuma palielināšanai pedagogiem

Izglītības jomā 2023. gada budžetā 61,6 miljoni eiro paredzēti atalgojuma palielināšanai pedagogiem. Pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1070 eiro apmērā (iepriekš 970 eiro). Savukārt no šā gada 1. septembra vispārējās izglītības iestāžu pedagogu zemākā algas likme tiks palielināta līdz 1080 eiro par 36 stundām.

Lai sagatavotos pārejai uz mācībām latviešu valodā, ieviestu valsts pārbaudes darbus STEM jeb dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu mācību priekšmetos un palielinātu atlīdzību asistenta pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nodrošinātu brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem, papildus paredzēti 8,6 miljoni eiro. Augstākās izglītības un zinātnes jomā piešķirts papildu finansējums 31,8 miljonu eiro apmērā.  Savukārt sporta jomas atbalstam tiks novirzīti 5,6 miljoni eiro.

Veselības nozarei papildu 85,8 miljoni eiro 

Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus paredzētais finansējums sasniedz 85,8 miljonus eiro.

Tas paredz uzlabojumus onkoloģijas jomā – plašākas diagnostikas iespējas, paliatīvās aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu pacientiem mājās, specializētas pārtikas nodrošināšanu un jaunu onkoloģijas medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Tāpat paredzēts turpināt esošo terapiju pacientiem un pārskatīt apmaksas tarifus.

Turpināsies iepriekšējos gados aizsāktais darba samaksas palielinājums ārstiem, māsām, māsu palīgiem un citām ārstniecības personām, primāri rūpējoties par zemākās darba samaksas saņēmējiem.

Tāpat paredzēti uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, piemēram, kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksa bērniem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksa cistiskās fibrozes pacientiem.

Papildu finansējums paredzēts arī labklājības jomā. Tiks palielināts minimālo ienākumu atbalsts, proti, minimālo ienākumu līmenis mainīsies katru gadu atbilstoši sociālekonomiskajiem rādītājiem, paredzot atbalstu mazāk aizsargātākajiem valsts iedzīvotājiem – minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pamata sociālās palīdzības pabalstu saņēmējiem. Tiks palielināta atlīdzība asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, kā arī mazinātas rindas tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai.

Iekšlietu jomā papildu 24 miljoni eiro algām

Iekšlietu jomā 24 miljoni eiro paredzēti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai.

23,1 miljons eiro tiks novirzīts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljoni eiro – austrumu robežas infrastruktūras izveidei.

Vēl 4,7 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai.

Drošībai trīs gados papildu 1,1 miljards eiro 

Prioritārajam virzienam "Drošība" vidējā termiņā ir paredzēts papildu finansējums vairāk kā 1,1 miljarda eiro apmērā, tostarp ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai 2023. gadam plānoti 354,1 miljons eiro (0,8% no IKP), 2024. gadam – 384,5 miljoni eiro (0,9% no IKP) un 2025.gadam – 350,6 miljoni eiro (0,7% no IKP).

Galvenās papildu izdevumu pozīcijas 2023.–2025. gadiem ir pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei paredzētie 600 miljoni eiro, līdzekļi speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei 166,3 miljonu eiro apmērā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo – katastrofu pārvaldības centru izbūvei – paredzētie 103,2 miljoni eiro, valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei – 77,6 miljoni eiro.

Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai plānoti 77 miljoni eiro, kiberdrošības stiprināšanai, kā arī iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā – 40,1 miljons eiro, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību nodrošināšanai ar atbilstošām telpām, kā arī piemaksām par darbu svētku dienās amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – 19,3 miljoni eiro.

Prioritārajiem pasākumiem ārpolitikas jomā 2023.–2025.gadam iezīmēts papildu finansējums 62,3 miljonu eiro apmērā.

Minimālos ienākumus pārskatīs regulāri

Likumprojekts "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" paredz, ka tiek pilnveidota ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģija, tas ir, minimālo ienākumu sliekšņi nav zemāki par 20% no ienākumu mediānas un tiek regulāri pārskatīti.

Šī gada jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023. gada 1. jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī. Likumprojektā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai ir paredzēti 10,3 miljoni eiro 2023. gadā un 20 miljoni eiro turpmākajos gados.

Budžets trīs gadiem – vienā likumā

Šogad pirmo reizi valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvars tiek apvienots, vienā likumā nosakot galvenos budžeta rādītājus ne tikai 2023. gadam, bet arī 2024. un 2025. gadam.

Atbilstoši aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kā arī ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu nozarēm, tika aktualizētas vispārējās valdības budžeta bilances.

Vispārējās valdības budžeta deficīts no 4,2% no IKP 2023. gadā turpmākajos gados samazināsies līdz 2,3% no IKP 2024. gadā un 2% no IKP 2025. gadā. 

Latvijas ekonomikas attīstību visbūtiskāk ietekmē situācija tās galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, no kurām liela daļa ir starp Krievijas kara un cenu kāpuma visvairāk skartajām valstīm. 2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%, savukārt 2024. un 2025. gadā IKP pieaugums prognozēts 3% līmenī. Līdz šim ekonomikas izaugsme Eiropas Savienības valstīs 2022. gada laikā ir bijusi augstāka, nekā tika prognozēts uzreiz pēc kara sākuma un straujā energoresursu cenu lēciena, un spēcīgāka negatīvā ietekme vairāk būs jūtama 2023. gada pirmajā pusē.

Inflācijas prognoze 2022. gadam ir 17,3% un 2023. gadam ir 8,5%, kas ir attiecīgi par 0,8 un diviem procentpunktiem vairāk nekā augusta prognozē. Augstāka inflācijas prognoze ir saistīta galvenokārt ar energoresursu, it īpaši dabasgāzes un ar to saistīto siltumenerģijas cenu kāpumu, kā arī pārtikas cenu palielināšanos un spēcīgākiem otrās kārtas efektiem. Nākamajos gados inflācijas spiediens mazināsies, un līdz 2025. gadam tā stabilizēsies 2% līmenī. Lai samazinātu inflāciju, centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka, ir sākusi palielināt procentu likmes. Tādējādi ir jāspēj salāgot monetāro un fiskālo politiku tā, lai maksimāli mazinātu inflācijas straujo kāpumu.

Vienošanās ar pašvaldībām 

Šogad pašvaldības savos budžetos nodokļu ieņēmumus var plānot par 22,5% jeb 369,9 miljoniem eiro vairāk, nekā tas bija 2022. gadā. Vienlaicīgi valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2023. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Ir panākta vienošanās 2023. gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību. Visām pašvaldībām 2023. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 15,2% apmērā, salīdzinot ar 2022. gadam plānoto.

Valdība ir arī sagatavojusi priekšlikumu piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām ir ierobežotākie finanšu resursi un zemākais pieaugums pret iepriekšējo gadu. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir paredzēta 0,9 miljonu eiro apmērā, ko piedāvāts sadalīt septiņām pašvaldībām pēc skaidri definētiem kritērijiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti