ĪSUMĀ:
- Kopbudžeta izdevumi pirmajos 6 mēnešos – par 11,5% lielāki nekā iepriekšējā gadā.
- Kopubudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā – par 13,3% lielāki nekā gadu iepriekš.
- Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi.
- Mazāki izdevumi atbalsta pasākumiem uzlabojuši kopbudžeta bilanci.
- Speciālajā budžetā neliels pārpalikums; salīdzinot ar pērno gadu, – bilance pasliktinājusies.
- Arī pašvaldību budžetā pirmais pusgads noslēgts ar pārpalikumu.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada sešos mēnešos 7,8 miljardu eiro apmērā bija par 809,8 miljoniem eiro jeb 11,5% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 899,1 miljonu eiro jeb 13,3%, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, un veido 7,7 miljardus eiro.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada sešos mēnešos iekasēti 6,1 miljarda eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 650,9 miljoniem eiro jeb 12% augstāki nekā pērnā gada pirmajā pusē. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos, norādīja FM. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro.
Savukārt straujais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā, ka šā gada pirmajā pusgadā patēriņa cenu indekss bija par 15,7% augstāks nekā sešos mēnešos pērn, atzīmēja FM.
Augstās energoresursu cenas veicināja nodokļu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē. FM atzīmēja arī straujo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpumu, kas šā gada sešos mēnešos bijis par 56,2% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas finanšu pakalpojumu nozarē, mežsaimniecībā, kā arī enerģētikas, transporta un uzglabāšanas nozarēs.
Pirmajā pusgadā veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi veicinājuši kopbudžeta nenodokļu ieņēmumu pieaugumu, kas šā gada sešos mēnešos 662,8 miljonu eiro apmērā bija par 210,1 miljonu eiro jeb 46,4% augstāki nekā pērn. Tā AS "Latvenergo" šā gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Arī AS "Latvijas valsts meži" šā gada jūnijā dividendēs izmaksāja par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn, jeb 162,5 miljonus eiro. Savukārt valsts nodevās šā gada pirmajā pusē iekasēts par 21,3 miljoniem eiro jeb 27,8% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada.
Mazāki izdevumi atbalsta pasākumiem uzlabojuši kopbudžeta bilanci
Augstāki kopbudžeta ieņēmumi un mazāki izdevumi atbalsta pasākumiem kopumā uzlabojuši kopbudžeta bilanci, taču situācija pa budžeta līmeņiem joprojām ir ļoti atšķirīga.
Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums šā gada pirmajā pusē ir ievērojami zemāks nekā ieņēmumu kāpums, tādējādi sekmējot bilances uzlabošanos, kur deficīts 236,6 miljonu eiro apmērā bija par 383,5 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn.
Lēno izdevumu pieaugumu FM skaidroja ar mazākiem pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem nekā pirmajā pusgadā pērn.
Taču ievērojami labāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaiste šogad atspoguļojas pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu kāpumā, norādīja FM.
Pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada pirmajā pusē 1,8 miljardu eiro apmērā pieauga par 132,3 miljoniem eiro jeb 8%, salīdzinot ar 2022. gada sešiem mēnešiem. Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par divkārt jeb par 234,5 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.
Pamatbudžeta kapitālajos izdevumos vērojams kāpums par 115,8 miljoniem eiro jeb 45,5%, un tie šā gada sešos mēnešos veidoja 370,6 miljonus eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai, neņemot vērā transfertus pašvaldībām, auguši par 123,7 miljoniem eiro jeb 75,8%, šā gada janvārī novirzot 20,7 miljonus eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārraudzīto projektu īstenošanai 23,3 miljonus eiro un par 26,4 miljoniem eiro vairāk tērējot transportlīdzekļu iegādei aizsardzības un iekšlietu resoros. Aptuveni pusi no pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieauguma – 59,5 miljoni eiro – veidoja pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē investēts par 48,9 miljoniem eiro vairāk, kā arī datortehnikas un sakaru līdzekļu iegādei izglītības nozarē par 7,3 miljoniem eiro vairāk.
Jāpiemin arī augstāki valsts pamatbudžeta procentu izdevumi, kuri šā gada sešos mēnešos bijuši par 29,9 miljoniem eiro jeb 26,9% lielāki nekā pirmajā pusgadā pērn. Pieaugumu noteica gan 2022. gada otrajā pusē veiktie aizņēmumi finanšu tirgos, gan procentu likmju pieaugums, Eiropas Centrālajai bankai īstenojot monetāro politiku straujās inflācijas pieauguma ierobežošanai.
Savukārt valsts pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šā gada sešos mēnešos sarukuši teju par trešdaļu jeb 141,3 miljoniem eiro. Izdevumu kritums skaidrojams ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022. gada attiecīgajā periodā, pagājušajā gadā izmaksājot vienreizējos pabalstus ģimenēm un senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma, norādīja FM.
Speciālajā budžetā neliels pārpalikums; salīdzinot ar pērno gadu, – bilance pasliktinājusies
Turpretī valsts speciālajā budžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 2 miljardu eiro apmērā pieauga par 320,1 miljonu eiro jeb 18,8%. Ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju, vērojami par 310,8 miljoniem eiro jeb 27,4% augstāki izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 25,3 miljoniem eiro jeb 23,6% lielāki izdevumi invaliditātes pensijām.
Taču FM atzīmēja, ka izdevumi slimības pabalstiem šā gada pirmajā pusē bijuši par 40 miljoniem eiro jeb 18,7% mazāki nekā sešos mēnešos pirms gada, kur pozitīvi vērtējams straujais slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 34% salīdzinājumā ar pērnā gada sešiem mēnešiem, kas saistāms ar plašo Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatību pērn.
Taču, ja salīdzina ar 2019. gada pirmo pusgadu (pirms pandēmijas), tad slimības pabalstu saņēmēju skaits šogad sešos mēnešos joprojām ir par 23% augstāks. Savukārt izdevumi bezdarbnieka pabalstiem palikuši pērnā gada sešu mēnešu līmenī, jo pabalsta saņēmēju skaita kritumu kompensēja lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs.
Kopumā valsts speciālajā budžetā, lai gan vērojams neliels pārpalikums 18,9 miljonu eiro apmērā, bilance, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, ir pasliktinājusies par 186,1 miljonu eiro.
Pārpalikums arī pašvaldību budžetā
Arī pašvaldību budžetā 2023. gada pirmais pusgads noslēgts ar pārpalikumu 71,6 miljonu eiro apmērā, kas bija par 81,2 miljoniem eiro zemāks salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pirms gada. Pašvaldību budžetā vērojams pieaugums gandrīz visās izdevumu pozīcijās, tostarp lielākais pieaugums bijis izdevumiem atlīdzībai, kas 833,8 miljonu eiro apmērā bija par 135,1 miljonu eiro jeb 19,3% augstāki nekā sešos mēnešos pirms gada. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam.
Tāpat FM norādīja, ka joprojām strauji turpina pieaugt izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada pirmajā pusē 403,3 miljonu eiro apmērā bijuši par ceturto daļu jeb 81,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2022. gada janvārī–jūnijā. Cenu kāpuma ietekmē vairāk tērēts par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanu. Arī pašvaldību budžetā šā gada sešos mēnešos vērojams straujš izdevumu kāpums sociāla rakstura maksājumiem – par 24 miljoniem eiro jeb 26,5% salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo pusgadu, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nepilngadīgo izglītības nodrošināšanai, sociālā atbalsta pasākumiem.
Savukārt kapitālajos izdevumos pašvaldību budžetā vērojams neliels kritums, šā gada pirmajā pusē par 5,1 miljonu eiro mazāk tērējot būvniecības projektiem, par 6,2 miljoniem eiro mazāk transporta būvēm, turpretī remontu un rekonstrukciju darbi veikti par 9,2 miljoniem eiro lielākā apmērā.
Izdevumi atbalsta pasākumiem kopbudžetā šogad plānoti būtiski zemākā apmērā nekā pērn, un no 2023. gadā plānotajiem 824,4 miljoniem eiro pirmajā pusgadā izlietoti 478,9 miljoni eiro, tostarp energoatbalstam 417,4 miljoni eiro. Nozīmīgu daļu no energoatbalsta šogad veido siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, savukārt šā gada pirmajā pusē izmaksātie sociālie pabalsti kļuvuši mērķētāki un tiek piešķirti atkarībā no ienākumu līmeņa, atzīmēja FM.
Izdevumi atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai šogad ir būtiski samazinājušies – šā gada sešos mēnešos izlietoti 27,3 miljoni eiro no 2023. gadā plānotajiem 100,8 miljoniem eiro. Atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem šā gada sešos mēnešos izlietoti 34,3 miljoni eiro no gadā plānotajiem 102 miljoniem eiro.
KONTEKSTS:
Saeima 9. martā galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Covid-19 izplatības laikā koronavīrusa seku pārvarēšanas likums paredzēja atkāpes no fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Tomēr pēc pandēmijas 2023. gadā ir pilnībā atjaunota Fiskālās disciplīnas likuma darbība, bet no 2024. gada ir atcelta vispārējā izņēmuma klauzula un ir spēkā Eiropas fiskālās disciplīnas noteikumi, teikts Finanšu ministrijas mājaslapā pieejamajā Latvijas Stabilitātes programmā 2023.–2026. gadam.
Programmā arī norādīts, ka strukturālais deficīts 2023., 2024. un 2025. gadā Latvijā plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2026. gadā strukturālā deficīta pašreizējais mērķis ir 0% no IKP. Savukārt vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā tiek prognozēts 4% no IKP, 2024. gadā – 2,5% no IKP apmērā, bet 2025. un 2026. gadā attiecīgi 2,2% un 0,7% no IKP.
2022. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 1,7 miljardi eiro jeb 4,4% no IKP.
