Pērn septembrī Saeima pieņēma likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
Likumprojektu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs ("Progresīvie"), Mairita Lūse ("Progresīvie"), Jana Simanovska ("Progresīvie"), Atis Labucis ("Jaunā Vienotība"), Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība"), Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība"), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), Augusts Brigmanis (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS).
Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022. gada 19. septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.
Koalīcija norādījusi, ka Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli un esot "rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīvas laikā, kad Baltijas jūras reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās arī dabasgāzes patēriņš", uzsver VDD.
Likumprojekta autori skaidroja, ka pie pašreizējiem apstākļiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē esot uzpildīta par vairāk nekā 80%. Latvija šī gada 12. maijā ir noslēgusi sadarbības memorandu ar Igauniju par Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu krīzes gadījumos. AS "Latvenergo" ir ieguvusi tiesības turpmākos 10 gadus lietot AB "Klaipėdos nafta" sašķidrinātās gāzes termināļa 6 teravatstundas ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm.
Koalīcijas ieskatā, šie notikumi attiecīgi samazina Skultes LNG termināla stratēģisko nozīmi, kas dublētu jau uzbūvētu vai būvniecības procesā esošu infrastruktūru kaimiņvalstīs.
Tāpat likumprojekta autori norādīja, ka jauni ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā neatbilstot Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģētikas attīstīšanu, tādējādi apdraudot izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu.
Bijušais klimata un enerģētikas ministrs Čudars Latvijas Radio intervijā skaidroja, ka situācija esot krasi mainījusies, salīdzinot ar gāzes pieejamību pirms pusotra gada.
"Tagad Baltijas un Somijas reģionā sašķidrinātās dabasgāzes termināļu kapacitāte būtiski pārsniedz infrastruktūras pietiekamību. (..) Iepriekšējā valdība jau konstatēja, ka, analizējot Baltijas tirgu, Latvijai nav nepieciešams sašķidrinātās dabasgāzes terminālis," sacīja Čudars.
Vienlaikus Čudars neizslēdza to, ka privāti investori var piedāvāt Latvijā attīstīt LNG termināli, tomēr patlaban valsts neplāno iejaukties termināla attīstībā. "Šajā brīdī nav nepieciešams īstenot projektu ar būtisku valsts atbalstu – nav nepieciešams veikt intervenci no valsts puses, lai nodrošinātu termināļa esamību." pauda Čudars.
Arī bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio intervijā piekrita, ka situācija ar dabasgāzes pieejamību tirgū tagad ir būtiski mainījusies, tāpēc var atteikties no ieceres par Skultes LNG termināli.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties 2022./2023. gada apkures sezonai, Latvijā apstiprināja atbalstu energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēju kompensāciju apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāku mājokļa pabalstu. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro. Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi lika savilkt jostas arī pašvaldībām.
Tuvojoties vasarai, tarifus būtiski mazināja. Siltumapgādes uzņēmumu asociācijā prognozē, ka nākamajā apkures sezonā izmaksas par apkuri gaidāmas līdzīgas kā iepriekšējā sezonā ar valsts atbalstu.
Atšķirībā no pagājušās apkures sezonas no enerģētikas perspektīvas šogad tik lielu bažu nav – kritušās cenas, reģionāli esam pilnībā atbrīvojušies no Krievijas ietekmes, un arī uzņēmumi apkures sezonai sagatavojušies jau laicīgi.
