Ziemeļkorejas kodolizmēģinājuma dēļ sapulcējas ANO Drošības padome

Ņujorkā uz ārkārtas tikšanos ir sapulcējusies ANO Drošības padome, lai lemtu par atbildi uz Ziemeļkorejas otrdien īstenoto kodolizmēģinājumu. Pār Phenjanu otrdien gāzusies nosodījumu lavīna, tostarp no visām Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm. Ziemeļkoreja savukārt brīdina, ka jaunu sankciju gadījumā tās rīcība būs vēl stingrāka. Tikmēr Vašingtonā atzīst, ka Amerikas Savienotajām Valstīm Ziemeļkoreja ir nopietns drauds.

Phenjanas otrdien īstenoto kodolizmēģinājumu nosodījusi pat tās galvenā sabiedrotā Pekina. Ķīna uz ārlietu ministriju izsauca Ziemeļkorejas vēstnieku, lai paziņotu, ka tai ir „stingri iebildumi” pret kodolizmēģinājumu, kas noticis neskatoties uz plašajiem starptautiskās sabiedrības brīdinājumiem. Pekinas paziņojums gan nesaturēja draudus par sankcijām, tomēr Ķīna aicina Phenjanu pildīt savas saistības attiecībā uz atteikšanos no kodolieročiem, un nedarīt neko tādu, kas situāciju padarītu vēl sliktāku.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienības kritika ir daudz asāka. Augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone paziņoja, ka kodolizmēģinājumu nosoda „visstingrākajā veidā”, un ka tas ir „vēl viens kliedzošs izaicinājums” starptautiskajai sabiedrībai tās centienos ierobežot kodolieroču izplatību. Eštone uzsvēra, ka Eiropas Savienība strādās kopā ar sabiedrotajiem, lai Ziemeļkorejai parādītu, ka tai jārēķinās ar savas rīcības sekām. Arī NATO kodolizmēģinājumu nosoda kā „bezatbildīgu” rīcību, to nosaucot par ANO rezolūciju pārkāpumu, un nopietnu draudu starptautiskajai drošībai.

Ziemeļkoreja savā paziņojumā par veiksmīgo izmēģinājumu galveno kritiku veltīja tieši Vašingtonai. ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta otrdien brīdināja, ka Ziemeļkoreja ir „nopietns drauds” Amerikas Savienotajām Valstīm, un ka Vašingtonai tam ir jābūt gatavai. Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka no ANO Drošības padomes sagaida „atbilstošu atbildi” Ziemeļkorjeas kodolizmēģinājumam. Viņš paziņoja, ka, lai Phenjana pārtrauktu starptautisko izolāciju, tai ir jāatsakās no kodolprogrammas.

Šie paziņojumi seko ASV, Japānas, Dienvidkorejas un citu valstu līderu vienbalsīgajam nosodījumam. Ziemeļkoreja jau decembrī izpelnījās jaunas sankcijas, kad palaida tāldarbības raķeti. Otrdienas kodolizmēģinājums bijis divreiz jaudīgāks, nekā iepriekšējais 2009. gadā, kas savukārt bija jaudīgāks par 2006. gada izmēģinājumu. Par to ziņo Vīnē bāzētā Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija. Ziemeļkoreja paziņoja, ka tika izmēģināta „miniatūra” un vieglāka kodolierīce, nekā iepriekšējās divās reizēs. Tas rada bažas, ka Phenjana cenšas izveidot kodolgalviņu, kas ir pietiekami maza, lai to varētu uzmontēt uz tālas darbības rādiusa raķetes.

Ziemeļkoreja kodolizmēģinājumu pozicionē kā atbildi ANO Drošības padomes ieviestajām sankcijām pēc decembra tāldarbības raķetes izmēģinājuma. Par tām Phenjana vaino galvenokārt ASV, un norāda, ka otrdienas kodolizmēģinājums bija vien pirmais solis, brīdinot par stingrāku rīcību, ja pret to atkal tiks pastiprinātas sankcijas. Dienvidkorejas izlūkošanas dienests tostarp brīdina, ka Ziemeļkoreja varētu veikt vēl vienu kodolizmēģinājumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti