Kopš marta sākumā Apvienoto Nāciju Drošības (ANO) padome vienbalsīgi pieņēma lēmumu pastiprināt sankcijas pret Ziemeļkoreju, nosodot komunistiskās valsts dažas nedēļas iepriekš īstenoto kodolizmēģinājumu, Phenjanas retorika kļuvusi arvien draudīgāka. Reaģējot uz sankcijām, kā arī ikgadējām Dienvikorejas-ASV kopīgajām militārajām mācībām, Ziemeļkoreja ir paziņojusi par Korejas kara pamiera līgumu anulēšanu, runājusi par „preventīvu kodoltriecienu", bet retorikas draudīgums īpaši pieņēmies spēkā pēdējās dienās.
Otrdien Pehnjana paziņoja, ka valsts līderis Kims Čenuns devis rīkojumu armijai būt kaujas gatavībā, lai dotu triecienu ASV militārajām bāzēm. Ceturtdien divi ASV B-2 tipa bumbvedēji, kas radīti, lai būtu radariem neuztverami un ir spējīgi nest kodolgalviņas, pārlidoja Dienvidkoreju militāro mācību ietvaros. ASV armija informēja, ka ar šo misiju vēlējusies nodemonstrēt Savienoto Valstu spējas ātri veikt precīzus uzbrukumus mērķiem lielā attālumā.
Pēc šī notikuma Ziemeļkorejas mediji ziņoja, ka Kims devis pavēli raķešu vienībām sagatavoties veikt triecienus ASV kontinentālajai daļai un militārajām bāzēm, jo „ir pienācis laiks nokārtot rēķinus ar ASV imperiālistiem". Bumbvedēju pārlidojumu viņš nodēvējis par „bezatbildīgu provokāciju" un ASV ultimātu.
Reaģējot uz notiekošo, Krievija brīdināja, ka saspīlējums Ziemeļkorejas un ASV attiecībās var kļūt nekontrolējams. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs deva mājienus, ka par situācijas eskalāciju sava daļa atbildības jāuzņemas arī ASV, aicinot visas iesaistītās puses atturēties no militārā spēka demonstrēšanas.
„Mēs esam nobažījušies, ka vienlaikus ar atbilstošu ANO Drošības padomes un starptautiskās sabiedrības kolektīvu reakciju, ap Ziemeļkoreju tiek veiktas arī vienpusējas darbības. Tās atspoguļojas militārās aktivitātes paplašināšanā. Mēs varam zaudēt kontroli pār situāciju, tā var kļūt par apburto loku," sacīja Lavrovs.
Bet, notikumiem turpinot strauji attīstīties, Ziemeļkoreja sestdien paziņoja, ka atrodas karastāvoklī ar Dienvidkoreju. Phenjana norādīja, ka „ilgstošā situācija, kad Korejas pussalā nebija nedz miera, nedz kara, beidzot ir galā." Šeit jānorāda, ka pēc Korejas kara beigām tika noslēgts tikai pamiers, un tehniski karš joprojām nav beidzies.
Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija gan informēja, ka Ziemeļkorejas armijā nav vērojama neparasta aktivitāte. Nav arī citu pazīmju, kas liecinātu, ka gaidāma agresija no Ziemeļkorejas puses, bet Seula solīja reaģēt uz jebkādu provokāciju. Savukārt ASV nodēvēja Ziemeļkorejas paziņojumu par nekonstruktīvu, taču uzsvēra, ka uztver to nopietni. Bet Krievija aicina visas puses ievērot „maksimālu atbildību un savaldību", lai „neviens nepārkāpj līniju, pēc kuras vairs nebūs atpakaļceļa."
