Draudi, kurus izteica armijas virspavēlniecības preses sekretārs, pēdējo nedēļu kareivīgajā retorikā izcēlās ar to, ka tika precīzi nosaukti šo triecienu mērķi.
Militārais saspīlējums Korejas pussalā ir sasniedzis augstu līmeni, jo Phenjana ir neapmierināta ar Dienvidkorejas un ASV kopīgām militārām mācībām, kas pašlaik notiek un kurās tiek izmantoti kodolspējīgi ASV bumbvedēji B-52 un kodolzemūdenes.
"ASV nevajadzētu aizmirst, ka Andersena bāze Guamā, kur paceļas gaisā B-52, un karaflotes bāzes Japānas galvenajā daļā un Okinavā, no kurām dodas ceļā kodolzemūdenes, atrodas mūsu precīzijas ieroču sniedzamības diapazonā," sacīja Ziemeļkorejas armijas pārstāvis.
Ziemeļkoreja ir veiksmīgi izmēģinājusi vidēja darbības rādiusa raķetes, kas var sasniegt Japānu, bet nav pierādījusi, ka tai būtu arī liela darbības rādiusa raķetes, kas varētu sasniegt ASV kontinentālo daļu vai Guamu.
ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels pagājušonedēļ paziņoja, ka ir nolemts pastiprināt pretraķešu aizsardzību ASV rietumu piekrastē, lai apsteigtu Ziemeļkorejas režīma draudus.
Ziemeļkorejas vadītājs Kims Džonguns (Čenins), trešdien vadot mācības raķešu triecienu veikšanā, draudēja iznīcināt ASV bāzes "Klusā okeāna operāciju rajonā".
Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap" pērn vēstīja, ka Ziemeļkoreja izstrādā bezpilota uzbrukumu lidmašīnu, izmantojot vecas ASV bezpilota lidmašīnas, kas importētas no Tuvajiem Austrumiem.
Kopš ANO Drošības padome februārī pastiprināja sankcijas pret Ziemeļkoreju tās kodolizmēģinājuma dēļ, Phenjana ir izteikusi dažādus draudus, tostarp par "apsteidzošiem" kodoltriecieniem. Tā arī paziņoja, ka atsakās no pamiera, ar kuru 1953.gadā beidzās Korejas karš.
