Ziemeļkorejas Nacionālā aizsardzības komisija, ko vada valsts līderis Kims Džonguns, paziņoja, ka ASV valdībai ir jāizbeidz ļaunprātības politika pret Ziemeļkoreju, ja tā vēlas mieru gan Korejas pussalā, gan "ASV kontinentālajā daļā".
ASV "ir jāņem vērā, ka bezatbildīgām provokatīvām darbībām sekos mūsu atriebes triecienu un totāls taisnīguma karš līdz ASV pilnībā tiek izslēgtas", Ziemeļkorejas oficiālais medijs ‒ Korejas Centrālā ziņu aģentūra (KCNA) - citēja komisijas pārstāvja teikto.
"Uzsveram, ka ASV ir jāizbeidz dažādi pasākumi, kuru mērķis ir izolēt un nospiest mūs. No tā ir atkarīgs.. miers un drošība, ne tikai Korejas pussalā, bet arī ASV kontinentālajā daļā," turpinājis Ziemeļkorejas Nacionālā aizsardzības komisijas pārstāvis.
Ziemeļkorejas paziņojums izplatīts divas dienas pēc kopīgām ASV, Japānas un Ziemeļkorejas jūras spēku mācībām, kurās piedalījās ASV ar kodolgalviņu aprīkojams ASV lidmašīnu bāzeskuģis. Mācības izraisīja Ziemeļkorejas saniknojumu un draudus.
Piektdien Ziemeļkoreja nosodīja trīs valstu jūras spēku mācības, sakot, ka tā ir "nopietna militāra provokācija". Tika izteikti arī draudi "apglabāt jūrā" ASV bāzeskuģi, kas piedalījās mācībās.
Jaunākajā Ziemeļkorejas Nacionālā aizsardzības komisijas paziņojumā tika pieprasīts, lai ASV atceļ pret Ziemeļkoreju noteiktās sankcijas, izbeidz "pastāvīgu kodolšantāžu" un dažādas militārās mācības.
Komisija noraidīja kā "nicinājumu, pret ko nevar izturēties ar toleranci" ASV prasību Ziemeļkorejai uzrādīt taustāmu saistību izpildi par atteikšanos no kodolprogrammas, ja tā vēlas iesaistīties būtiskās sarunās ar ASV.
"Korejas pussalas denuklearizācija ir nemainīgs Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības politikas mērķis," uzsvēra komisija, piebilstot, ka atteikšanās no kodolieročiem nozīmē arī pilnīgu ASV kodoldraudu pret Ziemeļkoreju izbeigšanu.
ASV un Dienvidkoreja ilgstoši ir pieprasījušas Ziemeļkorejas kodolatbruņošanās pierādījumus pirms turpinās sešpusējās - Ziemeļkorejas, Dienvidkorejas, ASV, Ķīnas, Krievijas un Japānas - sarunas, kas vairākus gadus ir iesaldētas.
Ziemeļkoreja jau gadiem apgalvo, ka vēlas Korejas pussalas denuklearizāciju, bet kodolieroču arsenāls tai ir jāattīsta, lai pasargātu sevi no ASV militārās darbības.
Februārī Ziemeļkoreja veica trešo pazemes kodolizmēģinājumu, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām. Tas saasināja saspīlējumu un radīja bažas par iespējamo militāro konfliktu.
KCNA sestdien arī vēstīja, ka Ziemeļkorejas līderis Kims kopā ar armijas komandieriem ir pārbaudījis jaunuzbūvētos jūras spēku kuģus un "vadīja to manevrus".
Detalizētāka informācija par kuģu skaitu un specifiku netiek publiskota. KCNA vien norādīja, ka jaunie kuģi attīstīti ar "augstu izlūkošanas līmeni un tie ir ļoti viegli".
Tomēr KCNA uzsvēra, ka Kims ir slavējis zinātniekus, tehniķus un darbiniekus par modernu karakuģu uzbūvēšanu īsā laika posmā. Viņš esot paudis apmierinājumu ar kuģu augsto manevrētspēju un triecienu jaudu.
