Plaši krūmāju ugunsgrēki Austrālijas austrumos plosās jau daudzas dienas, un ar tiem cīnās daudzi tūkstoši ugunsdzēsēju un karavīru. Palīdzība tiek saņemta arī no Jaunzēlandes. Ugunsgrēkus veicina brāzmainais vējš, karstums un sausums.
Kopumā kopš pagājušā mēneša izdeguši vai joprojām deg vairāk nekā 1,1 miljons hektāru, bet cietušo vai nopostīto īpašumu skaits pārsniedz 300. Lai gan krūmāju ugunsgrēku sezona ir nesen sākusies, tā jau ir kļuvusi par vienu no postošākajām Austrālijas vēsturē.
Kvīnslendas un Jaundienvidvelsas štatos joprojām plosās vismaz 150 ugunsgrēki. Jaundienvidvelsā, kur izsludināts ārkārtas stāvoklis, jau izdegusi vairāk nekā miljons hektāru plaša teritorija, kas ir trīs reizes vairāk nekā visā savvaļas ugunsgrēku sezonā pērn. Slēgtas līdz 600 skolu, kā arī daudzi nacionālie parki, noteikts pilnīgs dedzināšanas aizliegums un atcelts šīs nedēļas nogalē paredzētais pasaules rallija čempionāta pēdējais posms.
Trešdien ugunsgrēki nopostījuši 50 ēkas un dzēšanas darbos ievainoti 13 ugunsdzēsēji. Jaundienvidvelsā deg vairāk nekā 70 ugunsgrēki, no kuriem 50 netiek kontrolēti, taču neviens no tiem nerada ārkārtas situāciju, paziņoja Lauku ugunsdzēsības dienests. Pēdējās dienās vairs netiek ziņots par bojāgājušajiem. Tomēr uz rietumiem no Brisbenas dzēšanas darbu laikā nogāzies helikopters. Par laimi tā pilots guvis vien nelielas traumas.
Savukārt otrdien katastrofāls ugunsgrēka briesmu līmenis tika izsludināts Sidnejā un apkaimes reģionos, temperatūrai pārsniedzot 30 grādus un valdot brāzmainam vējam. Ugunsdzēsēji izmanto lidmašīnas un helikopterus, lai apbūvētās teritorijas aplietu ar ūdeni un liesmu slāpētāju. Ugunsdzēsējiem ūdeni no vairāk nekā simt lidmašīnām palīdz izlaistīt arī karavīri. Ugunsgrēki skāruši arī aktiera Rasela Krova īpašumu. Viņš tviterī ievietojis video, kurā redzams, kā blakus viņa mājai helikopters dzēš ugunsgrēku.
Amatpersonas bažījas, ka nākamajās dienās un nedēļās situācija turpinās pasliktināties.
To atzinis arī Jaundienvidvelsas lauku ugunsdzēsības dienesta komisārs Šeins Ficsimonss, kurš izklāstīja jaunāko informāciju trešdienas rītā.
"Vislabākā ziņa ir tā, ka otrdien neviens nav ticis ievainots vai gājis bojā par spīti milzīgajiem ugunsgrēku apmēriem. Šajās brīvdienās joprojām būs karsts un vējains, tādēļ jaunu ugunsgrēku risks būs augsts. Arī nākamnedēļ ieplūdīs karstas gaisa masas. Par spīti milzīgajiem resursiem, kas iesaistīti dzēšanas darbos, mēs nespēsim visus ugunsgrēkus ierobežot vēl daudzas nedēļas. Mums ir vajadzīgs lietus. Diemžēl pārskatāmā nākotnē prognozes nesola neko tādu, kas radītu kādas nozīmīgas izmaiņas apstākļos, kurus mēs piedzīvojam šobrīd," norādīja Ficsimonss.
Zinātnieki un eksperti brīdina, ka ugunsgrēku sezona Austrālijā klimata pārmaiņu dēļ ir kļuvusi garāka un intensīvāka. Problēmas rada arī sausums. Liela daļa Austrālijas kopš 2017. gada aprīļa ir piedzīvojusi lielāko sausumu, kopš tiek reģistrēti rādījumi.
Gaisa temperatūras ir pārsniegušas rekordus un lietus bijis mazāk nekā vidēji, tādējādi daudzviet saasinājies ūdens trūkums.
2018. un 2017. gads bija attiecīgi Austrālijas trešais un ceturtais karstākais gads, un pērn kontinents piedzīvoja siltāko vasaru novērojumu vēsturē. Par spīti kritikai Austrālijas valdība bieži ir izvairījusies no jautājumiem par to, vai ugunsgrēkus būtu veicinājušas klimata pārmaiņas.
