Merkele jau trešo termiņu ir Vācijas kanclere un ilgstoši bijusi arī ietekmīgākā politiķe Eiropā. Tomēr vispirms Grieķijas glābšana un asie grieķu protesti, bet vēlāk imigrantu un patvēruma meklētāju krīze Eiropā veicinājuši plaisas šajā ES varas centrā. Iebraucēju straumēm nemazinoties, sākotnējais entuziasms ir noplacis, bet daļā Vācijas sabiedrības pat parādījies arī dziļāks rūgtums.
Īpaši tas izpaudās Saksijā-Anhaltē. Šajā pavalstī ir vieni no augstākajiem bezdarba rādītājiem Vācijā, attiecīgi arī bažas par to, ka migranti stāvokli tikai pasliktinās. Likumsakarīgi — tur visaugstākos rezultātus no trim pavalstīm, kurās notika vēlēšanas, guvis populistiskais spēks “Alternatīva Vācijai”.
Viņu kampaņas fokuss bija opozīcija Merkeles migrācijas politikai. Taktika ar uzviju attaisnojās. Jaunais – tikai pirms trim gadiem tapušais – politiskais spēks guvis 24% vēlētāju balsu. Tas ir pat par pāris procentpunktiem labāks sniegums, nekā solīja aptauju dati. Tomēr arī tur, par spīti nozīmīgas sabiedrības daļas protesta balsojumam Merkelas politikai, kancleres kristīgie demokrāti tomēr guvuši uzvaru.
Lai gan dēvēta par atvērto durvju politiku, oficiālās Berlīnes stratēģija patiesībā ir komplicētāka un arī federālā valdība atzīst, ka nepieciešams ievērojami mazināt patvēruma meklētāju pieplūdumu. Tomēr tas esot panākams, nevis slēdzot un nocietinot robežas, bet strādājot ar Turciju. Merkeles valdība ir padarījusi stingrākus patvēruma piešķiršanas noteikumus un īsteno spiedienu uz Turciju, lai panāktu, ka oficiālā Ankara neļauj migrantiem laivās doties uz Grieķiju.
Sagaidāms, ka vienošanās ar Turciju tiks apstiprināta Eiropas valdību vadītāju sanāksmē šīs nedēļas beigās. Tā paredzētu, ka Turcija atpakaļuzņems visus migrantus, kas nelegāli ieradušies Grieķijā. Taču vienlaikus par katru tā dēvēto atpakaļuzņemto Sīrijas patvēruma meklētāju ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas. Tiek sagaidīts, ka tādējādi mazināsies stimuls nelegālai iekļūšanai Eiropā un legālos patvēruma pieprasījumus iesniegs, uzturoties Turcijā.
Par spīti vēlēšanu iznākumam sabiedrības viedokļa aptaujas uzrāda 54% augstu atbalsta reitingu kanclerei Merkelei. Tas gan ir 13% kritums pret pagājušo gadu, taču vēl arvien ievērojami augstāks popularitātes reitings par tiem, kādus bauda citu ES valstu valdību vadītāji.
Jau ziņots, ka Vācijas kancleres Merkeles vadītie kristīgie demokrāti cietuši sakāvi vairāku federālo zemju vēlēšanās. Par pārsteigumu parūpējās galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai”, kuras pārstāvji iekļuva trijos vietējos parlamentos. Saskaņā ar sākotnējiem vēlēšanu rezultātiem, kristīgie demokrāti uzvarēja tikai vienā federālajā zemē. Savukārt eiroskeptiķi jūtami palielinājuši savu atbalstītāju skaitu.
