Vardarbīgas sadursmes Etiopijā nerimstas

Jau gandrīz 70 cilvēki ir gājuši bojā vardarbīgās sadursmēs Etiopijā. Aktīvistu grupas protestē pret Etiopijas premjera Abija Ahmeda rīcību un dēvē viņu par diktatoru. Kā zināms, šogad Abijs ir apbalvots ar Nobela miera prēmiju par ievērojamiem panākumiem Etiopijas demokratizācijā un miera līguma noslēgšanu ar kaimiņos esošo Eritreju.

Protesti pret Etiopijas premjeru Abiju Ahmedu ir ātri pārvērtušies par etniskām sadursmēm. Policija ir apstiprinājusi, ka galvaspilsētā un Oromo reģionā ir gājuši bojā 67 cilvēki. Pieci no viņiem ir policisti.

Aktīvisti uzskata, ka šogad Nobela miera prēmiju saņēmušais Etiopijas premjers Abijs Ahmeds uzvedas kā diktators. Vardarbība Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā un tuvumā esošajās teritorijās aizsākās jau trešdien, pēc tam, kad plaši pazīstamais aktīvists Džavars Mohameds ir paziņojis, ka valsts drošības spēki gatavo pret viņu uzbrukumu. Policija šos apgalvojumus noraida.

Ziņas par to, cik ilgi turpinājās vardarbība ir pretrunīgas. Nevalstiskās organizācijas “Amnesty International” pārstāvji saka, ka vismaz piektdien viņi joprojām bija saņēmuši informāciju par sadursmēm. 

Aizsardzības ministrija ir nosūtījusi armiju uz septiņām vietām, kur notika vissīvākās cīņas. Protesti pret premjeru ātri pārauga par etniskām un reliģiskām sadursmēm. Daži esot gājuši bojā tad, kad policija atklāja uguni pret protestētājiem.

Iepriekš Džavars bija viens no pašreizējā premjera sabiedrotajiem. Viņa vadītie protesti ļāva Abijam Ahmedam nokļūt pie varas. Tomēr tagad Džavars pauž satraukumu, ka Abijs varētu kļūt par nākamo diktatoru. Pēc aktīvista vārdiem, premjers neiecietīgi izturas pret jebkādu kritiku un mēģina iebiedēt pat savus tuvākos sabiedrotos, kuri nepiekrīt viņa politikai.

Abi vīrieši pieder pie Etiopijas lielākās etniskās grupas – oromiešiem. Tomēr viņu domstarpības parāda, ka nākamgad maijā paredzētajās vēlēšanās premjeram varētu būt sarežģīti iegūt nepieciešamo atbalstu, lai paliktu pie varas vēl piecus gadus. Iespējams, ka šajās vēlēšanās Džavars varētu kļūt par Abija sāncensi. Lai gan sarunā ar britu laikrakstu “The Guardian” Džavars pieļāva arī iespēju, ka viņš varētu atbalstīt pašreizējo premjeru, ja vien tas mainīs savu politisko kursu.

Piešķirot miera prēmiju, Norvēģijas Nobela komiteja sacīja, ka Etiopijas premjers ir daudz paveicis, lai padarītu valsti demokrātiskāku un stabilāku. Tomēr priekšā vēl esot smagi pārbaudījumi. Etniskie konflikti starp daudzām Etiopijas tautībām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Jāpiebilst, ka šajā valstī iedzīvotāji runā 90 dažādās valodās.

Tāpat Etiopijā ir vērojams ļoti straujš iedzīvotāju skaita pieaugums. Ja 1983. gadā tās teritorijā dzīvoja 33,5 miljoni cilvēku, tad 2013. jau 91 miljons. Tiek prognozēts, ka 2060. gadā Etiopijā varētu būt jau 210 miljoni cilvēku. Arī tas saasina savstarpējo cīņu par resursiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti