“Ikvienam ārzemniekam, kas izdarījis noziegumu, draudēs deportācija. Tā attieksies arī uz personām, kurām piespriests nosacīts sods. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem izraidīšanas procedūra kļūs daudz vienkāršāka,” norādīja Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss.
Iepriekš no valsts varēja izraidīt personas, kurām bija piespriests vismaz trīs gadu cietumsods. Izmaiņas paredz deportācijas iespēju attiecināt arī uz patvēruma meklētājiem, kuri notiesāti uz gadu vai ilgāku laiku cietumā.
Izmaiņas likumos atbalsta arī Vācijas federālā kanclere Angela Merkele. Daudzi valsts iedzīvotāji tieši viņu vaino pārlieku liberālā attieksmē pret ieceļotājiem.
Eksperti prognozē, ka arī Vācijas parlaments, kur Merkeles koalīcijai ir spēcīgs vairākums, jaunos noteikumus apstiprinās bez aizķeršanās.
Līdzīgas likuma izmaiņas tuvākajā laikā plāno apstiprināt arī Dānijā. Ietekmīgā Tautas partija ir arī panākusi vienošanos ar premjerministra Rasmusena mazākuma valdību par to, lai ar atpakaļejošu datumu samazinātu sociālos pabalstus patvēruma meklētājiem.
Savukārt Zviedrija tuvāko gadu laikā plāno deportēt no valsts apmēram 80 000 imigrantu. No valsts tiks izraidītas personas, kurām nepiešķirs bēgļa statusu.
Imigranti uz savām mītnes valstīm tiks nosūtīti ar čarterreisu lidmašīnām. Šis process varētu ilgt vairākus gadus, taču konkrētas plāna detaļas pagaidām netiek atklātas.
„Mēs patlaban runājam par apmēram 60 000 cilvēku, bet šis skaitlis var pieaugt līdz 80 000,” tā pavēstījis Zviedrijas iekšlietu ministrs Anderss Igemans. Valdība jau esot lūgusi policiju un par migrantiem atbildīgās iestādes organizēt šo izraidīšanu. Šie nosacījumi attiektos uz cilvēkiem, kuru patvēruma pieprasījumi ir noraidīti. Igemans sacījis, ka izraidīšanu, kas parasti tiek veikta ar komerciāliem avioreisiem, vajadzētu veikt ar īpaši nofraktētām lidmašīnām, ņemot vērā izraidāmo cilvēku lielo skaitu.
Pēdējā laikā Zviedrijā no jauna iebraukušo migrantu skaits esot būtiski sarucis, un tam par iemeslu esot janvārī sāktās sistemātiskās personu dokumentu pārbaudes. Taču joprojām imigrācijai atvērtā Zviedrija ir viens no vispieprasītākajiem mērķiem.
Nepilnu 10 miljonu iedzīvotāju lielā valsts ir starp tām ES dalībvalstīm, kas uzņēmusi vislielāko patvēruma meklētāju skaitu. Pērn tie bijuši vairāk nekā 160 000 cilvēku.
Līdz ar imigrācijas krīzi, Zviedrijā augusi arī sociālā spriedze.
Vēl nesen Zviedrijas amatpersonas aicinājušas palielināt drošību pārpildītajos patvēruma meklētāju centros pēc tam, kad vienā no tiem Melndālas pilsētā pie Gēteborgas 15 gadus vecs patvēruma meklētājs līdz nāvei sadūra tā 22 gadus veco darbinieci.
Striktāka attieksme, sniedzot patvērumu tiem, kuriem tas tiešām ir vajadzīgs un izraidot tos, kam tas nepienākas ir arvien spēcīgāka politika, ko grasās izmantot arī citas Eiropas valstis.
Arī ziemas apstākļos bēgļu plūsma uz Eiropu lai arī mazinājusies, tomēr nav apsīkusi pavisam. Saskaņā ar ANO datiem šogad Grieķijā, kas kopā ar Itāliju ir pirmie bēgļu mērķi, ieradušies vairāk nekā 46 000 migrantu, savukārt bīstamajos braucienos pa jūru gājuši bojā vairāk nekā 170. Šis ir cilvēku skaits, ko organizācijām ir izdevies fiksēt oficiāli, bet daudzu liktenis statistikas datiem iet arī secen. Paredzams, ka izraidīšanas politika būtiski izcelsies arī februāra vidū gaidāmajā valstu vadītāju sanāksmē Briselē, kur līderi pievērsīsies arī ES ārējo robežu nostiprināšanai, stingrākām kontrolēm un arī ceļošanai no pasēm brīvajai Šengenas zonai.
Dati par izraidīto cilvēku skaitu Eiropā kopumā līdz šim liecina, ka valstis ar to nav steigušās, un mājup nosūtīti vien daži simti. Vienīgi Vācijai šajā ziņā ir strikta un skaidra politika attiecībā pret iebraucējiem no Balkānu valstīm, piemēram, Kosovas, kuru Vācijas varas iestādes neuzskata par dzīvošanai bīstamu reģionu un apzinās, ka šā reģiona cilvēki pie robežām klauvē lielākoties labākas dzīves un darba meklējumos.
Britu raidorganizācija BBC informē, ka pagājušajā gadā patvērumu Zviedrijā lūdza 163 000 imigrantu. Patlaban izskatīta trešā daļa lūgumu un bēgļa statuss piešķirts vairāk nekā 30 000 personu.
