Panāk progresu sarunās par konflikta noregulējumu Austrumukrainā

Ukraina ir saskaņojusi tā dēvēto „Šteinmaiera formulu”, kas paredz vēlēšanu sarīkošanu okupētajos Ukrainas austrumu reģionos. Interneta vidē šāds lēmums novērtēts ļoti pretrunīgi un tiek saukts pat par Kijevas kapitulāciju Krievijas priekšā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan paziņojis, ka ne par kādu kapitulāciju runa nav.  

ĪSUMĀ:

  • Otrdien Minskā Ukraina saskaņoja “Šteinmeiera formulu”.
  • To vācu ārlietu ministrs Šteinmeiers piedāvāja jau 2015.gadā un tā paredz Donbasa īpašu statusu.
  • Formula paredz separātistu kontrolētajiem Austrumukrainas apgabaliem pašvaldību vēlēšanu laikā tiek piešķirts īpašs statuss.
  • Statusu pagarinās, kad balsojuma rezultātus atzīst EDSO.
  • Zelenskis: Nekādu vēlēšanu zem ložmetēju stobriem nebūs un nevar būt.
  • Kritiķi formulas akceptēšanu sauc par kapitulāciju un Minskas vienošanās pildīšanu uz Kremļa noteikumiem.
  • Separātisti uzskata - Ukraina atzīst Donbasa tiesības pašiem noteikt savu likteni.
  • Vienošanās izraisīja arī protestus Ukrainā.

Pēc otrdien Minskā notikušām trīspusējās kontaktgrupas sarunām kļuva zināms, ka Ukraina ir piekritusi savā likumdošanā iekļaut tā dēvēto „Šteinmeiera formulu”, kuru jau 2015.gadā piedāvāja tā brīža Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.

Ziņas par vienošanos apstiprināja arī Krievijas atbalstītie separātistu pārstāvji.  

“Tas ir sākumpunkts, no kura mēs sākam radīt apstākļus politiskajam noregulējumam. Pirmkārt, tas nozīmē izmaiņas Ukrainas konstitūcijā un īpaša likuma pieņemšana par vēlēšanu rīkošanu,” paziņoja separātistu pārstāvis Vladislavs Deinego.

Šteinmeiera formula paredz, ka separātistu kontrolētajiem Austrumukrainas apgabaliem pašvaldību vēlēšanu laikā tiek piešķirts īpašs statuss, kas tiek pagarināts pēc tam, kad balsojuma rezultātus atzīst Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. 

Panāk progresu sarunās par konflikta noregulējumu AustrumukraināUģis Lībietis

    Faktiski šāda formula ir pagaidu likums par vietējās pārvaldes īpašo statusu atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Un uz to norādījis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

    “Likums par atsevišķu Luhanskas un Doņeckas apgabalu īpašo pārvaldes statusu stājas uz pagaidu noteikumiem brīdī, kad Donbasā tiek sarīkotas vēlēšanas. Šīm vēlēšanām ir jānotiek saskaņā ar Ukrainas konstitūciju un Ukrainas likumiem. Likums stājas spēkā tikai pēc tam, kad Eiropas Drošības un sadarbības organizācija būs publiskojusi ziņojumu, ka šīs vēlēšanas ir atbildušas EDSO un starptautiskiem demokrātisku vēlēšanu standartiem.

    Tas nozīmē, ka nekādu vēlēšanu zem ložmetēju stobriem nebūs un nevar būt,” uzsvēra Zelenskis.

    Zelenskis atgādinājis, ka pašreizējais likums par Donbasa īpašo statusu ir spēkā līdz šī gada beigām un to nomainīs cits likums, kuru izstrādās Augstākā Rada.

    Pēc prezidenta vārdiem jaunajā likumā nebūs pārkāptas nekādas sarkanās līnijas, tāpēc nevar būt runas par nekādu kapitulāciju.

    Taču tieši par kapitulāciju jaunā dokumenta parakstīšanu sauc vairāki politikas komentētāji.

    Tā, piemēram, izdevuma „Levii Bereg” komentētājs Aleksandrs Demčenko norādīja, ka neviens dzīvē nav īsti redzējis, kas tad ir šī Vācijas prezidenta Šteinmeiera vārdā nosauktā formula.

    Diplomāti esot neoficiāli izteikušies, ka šāda dokumenta patiesībā nemaz nav un faktiski runa atkal ir par bieži kritizēto un par neizpildāmu uzskatāmo Minskas vienošanos izpildi.

    Demčenko uzskata, ka tagad Ukrainai būs jāizpilda Minskas vienošanās uz Krievijas noteikumiem.

    Savukārt bijušais Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks, ekonomists Andrejs Ilarionovs uzskata – ja Šteinmeiera formula tiešām būtu tikai iebiedēšanas līdzeklis vai šausmu stāsts, Krievija nepieliktu tik milzīgas pūles, lai Ukraina to parakstītu. Ilarionovs arī pauda pārliecību, ka tieši šī iemesla dēļ pēdējo nedēļu laikā Krievijas līderi tik atklāti ir šantažējuši Ukrainu.

    Pēc Ilarionova vārdiem, formulas apstiprināšana faktiski nozīmē Ukrainas atteikšanos no unitāras valsts statusa un no valsts suverenitātes visā savā teritorijā.

    Pašpasludināto Luhanskas un Doņeckas tautas republiku līderi uzskata, ka ar Šteinmeiera formulas parakstīšanu Ukraina atzīst Donbasa tiesības pašiem noteikt savu likteni, izvēlēties, kāda būs to ekonomika un kā tiks veidota tiesu sistēma, un kā notiks integrācija ar Krieviju.

    Savukārt Krievijas ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova izteikusies, ka Kijevas solis palīdzēs radīt labvēlīgāku atmosfēru turpmākai Minskas vienošanos realizācijai.

    Ukrainas valdības lēmums ir izraisījis neapmierinātību arī sabiedrībā. Lai paustu savu protestu un pieprasītu Trīspusējās sarunu grupas dalībnieku saukšanu pie atbildības, simtiem aktīvistu vakar izgāja Kijevas neatkarības laukumā, kā arī vairākās citās pilsētās – Ļvivā, Harkovā, Mariupolē. 

    Savukārt eksperti norāda, ka šī vienošanās bija viens no priekšnoteikumiem tā dēvētā Normandijas četrinieka valstu līderu samita sarīkošanai. Tā arī jāvērtē kā oficiālās Kijevas piekāpšanās.

    Petro Porošenko valdīšanas laikā Ukraina ilgstoši noraidīja iespēju noteikt īpašu statusu Donbasa reģionam, kā arī līdz minimumam samazināja komunikāciju ar Krievijas pusi. Tikmēr Volodimirs Zelenskis kopš stāšanās prezidenta amatā jau trīs reizes telefoniski apspriedies ar Krievijas prezidentu Putinu, panākot gūstekņu apmaiņu starp abām pusēm. Eksperti vērtē – Zelenskis acīmredzami iecerējis šo sadarbības virzienu turpināt, riskējot atsvešināt daļu sabiedrības, bet uzrunājot citus.

    "Ukraina un tās līderi joprojām notiekošā konflikta dēļ ir neiedomājami sarežģītā situācijā. Manuprāt, lai  gan Ukraina šajā gadījumā ir upuris, tai jābūt vēl aktīvākai, lai atrisinātu šo konfliktu, jo tas apdraud visus reformu procesus valstī, prasa naudu un prasa dzīvības," komentēja 
    Frīdriha Eberta fonda direktors Vīnē Reinhards Krumms. 

    Tikmēr jaunākās vienošanās pretinieki Kijevā jau publicējuši aicinājumu pulcēties Maidanā uz jaunu protesta akciju.

    KONTEKSTS:

    Krimas Autonomo Republiku  pēc neatzītā referenduma Krievija faktiski anektēja 2014. gadā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

    Pēc tam Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos, pieprasot referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.

    2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanās par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies. 

    Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti