Kopš Ukrainas konflikta sākuma pirms vairāk nekā pieciem gadiem Ukrainas austrumos bojā gājuši vismaz 13 000 cilvēku. Tagad, kad Ukraina atvilkusi spēkus no trijām frontes līnijas teritorijām un apņēmusies izpildīt vairākus Krievijas noteiktos nosacījumus, ir radusies neliela cerība par mieru. Lai par to runātu, tā dēvētajā Normandijas formātā kopā ar Francijas un Vācijas līderiem šodien Parīzē pirmoreiz aci pret aci tiksies Ukrainas un Krievijas prezidenti.
Vācijas Ārlietu ministrs Heiko Māss pirms sarunām intervijā medijiem norādīja, ka jādara viss iespējamais, lai panāktu progresu Ukrainas miera procesā. Viņš uzslavēja Zelenski par iniciatīvu un aicināja arī Krieviju būt gatavai kompromisiem.
Savukārt Zelenska preses pārstāve norādīja, ka prezidenta prasības būšot stingras, un viņš pieprasīs sagūstīto ukraiņu atbrīvošanu, reālu pamieru un, protams, ārvalstu karavīru un bandītisko veidojumu izvešanu no Donbasa teritorijas. Savukārt pašvaldību vēlēšanas būs iespējamas, kad Ukraina atgūs kontroli pār robežu un apkaimē vairs nebūs ārvalstu karavīru un nelegālu bruņotu grupējumu. Viņa piebilda, ka karš Donbasā nebeigsies 10. decembrī un nevajagot lolot lielas cerības par sanāksmes rezultātiem.
"No Parīzes gribu atgriezties ar konkrētiem rezultātiem. Bet saprotu, ka visu nevarēsim sasniegt.
Pati tikšanās jau ir uzvara, jo mēs esam atsākuši dialogu, kas kopš 2016.gada nav bijis, tātad arī nebija iespēja runāt par kara izbeigšanu," sacīja Ukrainas prezidents.
Ukrainas prezidentam Zelenskim miers Ukrainā bija vēlēšanu kampaņas solījums. Kopš tā laika viņš centies atsākt dialogu ar Krieviju, bet lai tas notiktu, viņam nācies būtiski piekāpties Krievijas prezidenta Putina prasībām. Tas savukārt sadusmojis daudzus ukraiņus. Arī šodien, gaidot lielo tikšanos, pie prezidenta administrācijas ēkas Kijevā pulcējušies aktīvisti.
"Esam šeit, lai parādītu prezidentam, ka mums nav vienalga un ka negribam kapitulāciju.
Mēs gribam palikt neatkarīga valsts, kāda tā bijusi 29 gadus, nevis to visu iznīcināt vienā minūtē. Pats svarīgākais valstij šodien – nepieļaut kapitulāciju," teica protestētāja Juļa.
"Uzvara Ukrainai būtu, ja Krievija atvilktu savus bruņotos spēkus, atdotu Krimu un Donbasu, atzītu, ka tā sāka karu pret Ukrainu, samaksātu reparācijas un atgrieztu visu, ko nozaga Donbasā. Tā būtu uzvara," uzskata protestētājs Dmitrijs.
Kaut arī "uz papīra" spēku atvilkšana attiecas vienlīdzīgi uz abām pusēm, tā vairāk tomēr skārusi ukraiņu pozīcijas. Zelenskim arī nācies piekrist tā dēvētajai Šteinmeiera formulai, kas pēc būtības ir formula, kā izpildīt 2014. un 2015. gadā parakstītās Minskas vienošanās. Šī formula bieži tikusi apstrīdēta, jo nav skaidrs, kurā brīdi Krievija atvelk savus atbalstītos spēkus un kad Ukraina atgūst kontroli pār savu robežu. Tāpēc arī daudziem ukraiņiem ir skepse pret šīm sarunām, jo ir bažas, ka Ukraina tikai dos, nesaņemot pretī.
