„Tā ir tieša provokācija, lai sāktos asinsizliešana suverēnas valsts teritorijā. Tā vairs nav Iekšlietu ministrijas kompetence, tā ir Nacionālās drošības padomes kompetence,” norādīja Avakovs.
Ukrainai piederošajā Krimas autonomijā turpinās prokrieviski noskaņotu pašaizsardzības vienību aktivitātes. Pēc vietējā parlamenta un valdības ēku ieņemšanas, bruņoti vīri piektdienas rītā uz laiku okupējuši starptautisko lidostu autonomijas galvaspilsētā Simferopolē. Tiek ziņots arī par vēl vienu sagrābtu lidostu – Sevastopoles tuvumā.
Pašlaik Simferopoles lidosta strādā normālā režīmā, bet Sevastopolē lidostas darbība ir apturēta.
BBC korespondents Simferopolē Oļegs Boldirevs ziņoja, ka pilsētas lidostu kontrolē bruņoti karavīri formas tērpos, taču viņu piederību noteikt nav iespējams. Viņi apsargā visu lidostas perimetru. Savukārt pie lidostas esošie jaunieši ar Georgija lentītēm apgalvo, ka tie esot Krimas karavīri, kuriem šeit notiekot kaut kādas mācības.
Savukārt Avakovs rakstīja, ka cilvēki lidostā „nemaz neslēpj savu piederību”, un runa ir par Krievijas flotes daļām, ziņo BBC.
Ārpus lidostas atrodas Ukrainas milicijas posteņi, situācija ir saspringta, taču pagaidām nekas nenotiek, norādīja Avakovs. Viņš arī piebilda, ka ar šo soli Krievija pārkāpusi starptautiskos līgumus.
Tikmēr Krievija uzstāj, ka tai nav nekādu saistību ar Krimā notiekošo. Par to Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam, ziņo BBC. Lavrovs sarunā arī uzsvēris, ka Krievija respektēs Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību.
Jau vēstīts, ka Krimas parlaments ceturtdien apstiprinājis jaunu autonomijas valdību, kas neatzīst Kijevas jauno varu un par valsts prezidentu uzskata atstādināto un starptautiskajā meklēšanā izsludināto Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
