1954.gadā Krimas Autonomo republiku izslēdza no Padomju Krievijas un pievienoja Padomju Ukrainai.
Krima ir autonoma parlamentāra republika ar savu konstitūciju. Tajā dzīvo aptuveni divi miljoni iedzīvotāji. Tās galvaspilsēta ir Simferopole, kurā dzīvo 362 000 cilvēku.
1944.gadā uz Centrālāziju tika deportēti visi etniskie tatāri. Gandrīz puse izsūtījumā iet bojā. Krimā viņi atgriežas pēc Padomju Savienības sabrukuma. Līdz ar to, atbilstoši 2011.gada tautas skaitīšanas datiem, 59% ir krievi, 25% ukraiņi, 12% - Krimas tatāri.
Atsevišķs statuss ir Krimas dienviddaļā esošajai Sevastopolei, kur bāzējas Krievijas Melnās jūras flote.
Krimā baidās no Krievijas provokācijām. Latvijas Televīzija sazinājās ar Krimas tatāru padomes vadītāju Refatu Čubarovu. Viņš stāstīja, ka pagaidām uz ielām cilvēki ir mierīgi, kaut arī Krievijas armijas klātbūtne kļūst arvien pamanāmāka. Viņaprāt, starptautiskajai sabiedrībai drošāk jānostājas Ukrainas pusē, lai neatkārtotos “Gruzijas scenārijs”.
„Viņiem vajadzētu tikai ieganstu, lai nodrošinātu mieru un kārtību tur, kur ir haoss. Tāpēc mēs baidāmies no provokācijām,” teica Čubarovs. Viņš piebilda, ka ienākušajiem armijniekiem ir ļoti moderni ieroči.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
