Ukraina lūdz Latvijai kļūt par trešo pusi ECT lietās pret Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ukraina oficiāli lūgusi Latvijai piedalīties kā trešajai pusei Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) iesniegtajās lietās pret Krieviju, ziņo Ukrainas aģentūra „Unian”. 

Ukraina vērsusies pie Latvijas valdības ar lūgumu kļūt par trešo pusi trīs ECT iesniegtajās lietās, informējusi Ukrainas Tieslietu ministrijas preses dienests.  Šādu lūgumu izteicis Ukrainas tieslietu ministrs Pavels Petrenko, Kijevā tiekoties ar Latvijas kolēģi Gaidi Bērziņu un Latvijas Tieslietu ministrijas delegāciju.

„Mums tas ir ļoti svarīgi, jo tas ir nopietns politisks signāls, ka Eiropa un Eiropas Savienība nepametīs mūs viens pret vienu ar Krieviju, tai skaitā tiesu procesos,” paudis Petrenko.  

Bērziņš esot atzīmējis, ne neredz šķēršļus Latvijas dalībai tiesas procesos kā trešajai pusei, un solījis vērsties pie Latvijas ārlietu ministrs, kurš ir atbildīgs par valdības pārstāvēšanu ECT.

ECT izskata trīs Ukrainas prasības pret Krieviju – par Krimas aneksiju, par ukraiņu bērnu nolaupīšanu, jo esot pastrādājuši separātisti, un par nelikumīgu aizliegumu iebraukt Krimā tatāru līderim Mustafam Džemilajevam  

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.

Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.

Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti