Jau vēstīts, ka līdz šim Minskā panākto vienošanos par 100 milimetru kalibra lielgabalu un pašgājēju artilērijas iekārtu atvilkšanu vilcināja valdības spēki, norādot, ka promasakviskie kaujinieki turpina spēcīga apšaudes, tostarp ar bēdīgi slavenajām raķešu iekārtām "Grad". Ukrainas puse uzsver, ka arvien nav pārliecības, ka pamiers būs ilgstošs
"Pārbaudot Minskas vienošanos izpildi, mēs sākām atsevišķu bruņojuma veidu izvešanu. Šis plāns mums ir izmaksājis dārgi un pretinieki pastāvīgi to ir pārkāpuši. Mūsu karavīri būs gatavi ikvienā brīdī atgriezties," saka Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Promasakviskei separātisti, kas lepojās, ka pirmie sāka atvilkt ieročus, lai arī paralēli turpināja tos izmantot, arī paliek tuvāk fronte, nekā sākotnēji paredzētie vairāki desmiti kilometru. ASV un NATO amatpersonas atzīst, ka, visticamāk, notiek spēku pārgrupēšanās, lai jau tuvākajā separātisti ar Krievijas regulārās armija atbalstu sāktu uzbrukumu ostas pilsētai Mariupolei. Krievija noliedz, ka Ukrainā būtu tās karavīri un bruņojums, bet necenšas to arī īpaši slēpt.
"Es atzinīgi vērtēju nesenās norādes par cīņu samazinājumu Ukrainā, un mēs ceram, ka pamiers tagad beidzot tiks ievērots. Protams, ir svarīgi, lai visas puses to ievērotu. Krievija pēdējo mēnešu laikā ir nodevusi separātistiem vairāk nekā tūkstoti tanku, artilērijas iekārtas un pretgaisa aizsardzība sistēmas. Tā ir jāizved un Maskavai jāpārtrauc atbalstīt separātistus," saka NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs.
Krievija atbild ar pretuzbrukuma retoriku. "Agresīva minoritāte Eiropas Savienībā ar aktīvu ASV atbalstu dara visu, lai radītu iespaidu, ka konflikts netuvojas mierīgam noregulējumam. Masu informācija līdzekļi maldina sabiedrību par stāvokli reģionā," saka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Tomēr EDSO novērotāji ir fiksējuši pamiera vienošanos izpildi, tagad abām pusēm ir laiks pildīt pārējos vienošanos punktus, kas skar Doņeckas un Luhanskas reģiona īpašo statusu, kaujinieku amnestiju un citus jautājumus.
Ukrainas prezidents Porošenko atzinis, ka pat izbeidzot reālu karadarbību apdraudējums no austrumu kaimiņa nemazināsies; valsts saskaras ar ekonomikas rakstura problēmām un jau arī valdības kontrolētajos reģionos rūgst iedzīvotāju neapmierinātība ar krītošo dzīves līmeni. Ceturtdien tā izpaudās protestos pie Ukrainas Centrālās bankas ēkas Kijevā. Rietumu sabiedrotie gan piešķir naudu, lai risinātu aktuālas ekonomiskās problēmas un sūta instruktorus armijas apmācībai, vienlaikus par Kijevai tikpat nepieciešamo moderna bruņojuma piešķiršanu sabiedroto vidū arvien nav vienprātības.
