Konference tika atklāta piektdien ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Latvijas prezidenta Egila Levita uzrunām.
Tā kā Ukrainā notiek karš un arī Ļvivā bieži skan gaisa trauksmes sirēnas, konference notiek ievērojami pastiprinātas drošības apstākļos. Konferences galvenais temats ir par to, kā panākt to personu, kas veikušas kara noziegumus, saukšanu pie atbildības.
Runa ir ne tikai par Krievijas karaspēka zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izvarošanām, spīdzināšanām un deportācijām, kas šī gada laikā pieredzētas prātam grūti aptveramos apmēros, bet arī par augstāko politiski atbildīgo Krievijas amatpersonu saukšanu pie atbildības.
Tātad Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa svītas, kas ir pieļāvušas šīs zvērības, tiesāšānu starptautiskā tribunālā.
Uz šo brīdi Ukrainā ir apzināti ap 70 000 šādu lietu, bet Krievijas karaspēks joprojām ir okupējis daļu Ukrainas teritorijas un var tikai minēt, kāda varētu būt kopējā situācija. Taču Ukraina dara visu, lai vāktu šos pierādījumus, un arī ir uzsākusi vainīgo saukšanu pie atbildības.
26 cilvēki jau ir saņēmuši spriedumus par šāda veida noziegumiem, no tiem daļa tiesāti attālināti – viņi neatrodas Ukrainā, bet viena daļa notiesāto ir Krievijas karavīri, kas saņemti gūstā. Kopumā šobrīd apsūdzības ir uzrādītas aptuveni 100 cilvēkiem, un visas šīs lietas dažādās stadijās atrodas tiesās.
Ļoti liels darbs tiek veikts starptautiskā mērogā, lai sagatovotos speciāla tribunāla izveidei, lai par visiem šiem kara noziegumiem varētu saukt pie atbildības arī augstākās amatpersonas, pēc kuru pavēlēm Krievijas karaspēks šet ir iebrucis un veicis visas šīs zvērības.
Jau ilgāku laiku strādā starptautiska izmeklētāju grupa, kurā iesaistījusies ir arī Latvija, kas apkopo pierādījumus, gatavo juridisko bāzi, lai brīdī, kad būs galīgā vienošanās par starptautiska tribunāla izveidi, šāda lieta varētu tikt iesniegta tiesā.
Ļvivā piektdien tika parakstīts sadarbības memorands starp starptautisko izmeklēšanas grupu un ASV, kas vēlas pievienoties šajā darbā.
"Nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ pasaule šausmās vēroja, kā Krievija uzsāka savu neizprovocēto un prettiesisko pilna apmēra uzbrukumu Ukrainā. Šo 12 mēnešu laikā mēs esam pieredzējuši šokējošus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, civilās insfrastruktūras iznīcināšanu, piespiedu bērnu deportāciju un citus starptautisko tiesību pārkāpumus. Pat pilsēta, kurā mēs šobrīd esam sapulcējušies, ir piedzīvojusi Krievijas nāvējošos uzbrukumus.
Tās Krievijas amatpersonas un karavīri, kas ir atbildīgi, par šiem noziegumiem, ko esam redzējuši Ukrainā, ir jāsauc pie atbildības," uzsvēra ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlends.
Memoranda parakstīšanā bija klāt arī citu valstu ģenerālprokurori, kas šobrīd iesaistījušiespierādījumu vākšanā kara noziegumiem Ukrainā. Viņu vidū bija arī Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns.
"Visa pasaule apvieno spēkus; izmeklēšanas apvienotajai grupai līdz ar Eiropu pievienojas arī Amerika. Tas ir milzīgs atbalsts un iespēja savstarpēji papildināt vienam otru, lai nodrošinātu kvalitāti," teica Stukāns.
Latvija apkopo ukraiņu bēgļu liecības par viņu pieredzēto un arī citādi ir iesaistījušies šajā starptautiskajā vienībā, kas strādā pie tā, lai Ukrainā pastrādātie kara noziegumi – spīdzināšanas, izvarošanas, slepkavības, deportācijas, netiktu aizmirstas un vainīgie agrāk vai vēlāk tiktu saukti pie atbildības.
Šobrīd nav skaidrs, kad šāds starptautisks tribunāls varētu tikt izveidots, un ir vēl ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, konferences atklāšanā atzina Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Tomēr, ja salīdzina, cik tālu Ukraina šajā jautājumā bija pirms gada un šobrīd, ir vērojams milzīgs progress.
Arvien vairāk un vairāk valstu pievienojas koalīcijai, kas strādā pie tā, lai šie kara noziegumi netiktu aizmirsti, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības.
Un kā uzsvēra vairāki konferences delegāti – šāds, speciāls tribunāls ir nepieciešams ne tikai taisnīgumam Ukrainā, bet visai civilizētajai pasaulei, jo, redzot, ka šādas zvērības var palikt nesodītas, līdzīgu agresiju var izvēlēties arī citi pasaules diktatori.