Līdz šim visasākajai opozicionārei Lielbritānijai pievienojusies arī līderu tikšanās namamāte Zviedrija, kritizējot arī Eiropas Komisijas prezidenta izraudzīšanās veidu.
Zviedrija izraudzīta par vietu, kur tiekas Eiropas valstu līderi no Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes, lai galvenokārt runātu par Eiropas ekonomikas lietām un nākotni, taču, paredzams, ka valstu vadītāji apspriedīs arī nākamā Eiropas Komisijas prezidenta izraudzīšanos.
Visas šīs valstis, izņemot Vāciju, ir pret labēji centriskā, bijušā Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera kļūšanu par Eiropas Komisijas prezidentu par spīti tam, ka viņa pārstāvētā partija – centriski labējā Eiropas Tautas partija - uzvarēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās un saskaņā ar līgumu tās kandidātam arī ir tiesības iegūt augsto amatu.
Taču Lielbritānija, Zviedrija un Nīderlande iebilst pret šo iespēju, Apvienotā Karaliste pat draudot izstāties no Eiropas Savienības, ja tās iebildumus neņems vērā.
Britu skepticismam pievienojies arī Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds, Zviedrijas radio pavēstot, ka, viņaprāt, pats process, kādā Junkers parādījies kā pretendents uz augsto amatu, nav pieņemams. Reinfelds uzskata, ka tajā ir maz caurspīdīguma un sabiedrības atbalsts tieši viņa kandidatūrai ir diskutējams.
Zviedrijas premjerministrs arī uzsvēris, ka Eiropas Komisijas prezidents būtu jāieceļ tieši valstu valdībām un nevis Eiropas Parlamentam, kam šajā procesā ne būtu spēlējama galvenā loma.
Šogad pirmo reizi Eiropas Parlamenta vēlēšanas bija ļoti cieši saistītas ar Eiropas Komisijas prezidenta izraudzīšanos, jo katrs Eiropas Parlamentā pārstāvētais lielākais politiskais spēks izvirzīja savu kandidātu. Saskaņā ar līgumu - tas, kurš iegūtu vislielāko atbalstu Eiropas Savienības vēlētāju vidū, varētu pretendēt uz sava kandidāta iecelšanu Eiropas Komisijas prezidenta krēslā.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kura arī ir ieradusies Stokholmā, vismaz publiski atbalsta Junkera iecelšanu par Eiropas Komisijas prezidentu, tādēļ sagaidāms, ka viņa centīsies pārliecināt pārējo valstu līderus.
Par šādām pretrunām ļoti aizkaitināts ir Eiropas Parlaments, kurā visas frakcijas, pat sociālisti un liberāļi ir vienojušies, ka amatam virza Junkeru, taču dalībvalstu līderi, acīmredzot, domā citādāk.
Visu 28 valstu līderi ir uzdevuši Eiropas Savienības Padomes prezidentam Hermanam van Rompejam līdz jūnija nogalē gaidāmajam līderu samitam Briselē atrast vispiemērotāko kandidātu cerībā, ka tad arī varēs viņu apstiprināt amatā tā, lai Eiropas Savienības dalībvalstis varētu izvirzīt savus komisāra kandidātus un septembrī varētu sākties viņu noklausīšanās Eiropas Parlamentā.
Taču skeptiķi teic, ka, redzot ilgo sarunu procesu, viss varētu ievilkties, pesimistiskākie pat teic, ka līdz februārim.
