Turpinot attīrīt armijas rindas no iespējamiem valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem, Turcijas varas iestādes šodien atstādinājušas no amata vēl 1400 militārpersonu un kopumā atbrīvoto militārpersonu skaits ir pārsniedzis jau trīs tūkstošus. Šoreiz atbrīvoto militārpersonu vidū ir arī prezidenta vadošais militārais padomnieks, ģenerālštāba vadītāja vietnieks un aizsardzības ministrijas galvenais sekretārs.
Šādas darbības notikušas tikai dienu pēc tam, kad valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja par bruņoto spēku pāriešanu tiešā valdības kontrolē. Tas nozīmē, ka turpmāk Turcijas sauszemes spēki, jūras kara flote un gaisa spēki vairs neatradīsies ģenerālštāba pakļautībā, bet gan nacionālās aizsardzības ministrijas atbildībā. Vienlaicīgi prezidentam un premjerministram tiks piešķirtas pilnvaras izdot bruņotajiem spēkiem pavēles bez jebkādu citu pilnvaroto personu atbalsta, bet militārpersonām šādas pavēles būs bez iebildumiem jāizpilda.
Īstenojot apjomīgās reformas, izdota pavēle apturēt arī militāro akadēmiju un mācību iestāžu darbību. Šajās mācību iestādēs līdz šim tika sagatavoti jaunākie armijas virsnieki. Tagad šīs mācību iestādes nonākušas jaunizveidotās Nacionālās aizsardzības universitātes pakļautībā. Visas piedāvātās izmaiņas gan vēl jāapstiprina parlamentam.
Šādu reformu īstenošanai nepieciešamas arī izmaiņas konstitūcijā. Eiropas Savienība un ASV paudušas bažas par plašajām tīrīšanām, kas pēc apvērsuma mēģinājuma tiek īstenotas Turcijā.
Kamēr pašā Turcijā situācija joprojām saglabājas visai saspīlēta, Vācijas pilsētā Ķelnē šodien ielās izgājuši desmitiem tūkstoši Turcijas prezidenta Erdogana atbalstītāju. Lai arī sākotnēji tika prognozēts, ka uz pasākumu varētu ierasties no 20 līdz 50 tūkstošiem cilvēku, vismaz pēcpusdienā policija ziņoja vien aptuveni par 20 tūkstošiem dalībnieku. Vicinot Turcijas karogus un dziedot Vācijas un Turcijas himnas, aktīvisti piepildīja Ķelnes centrālās ielas, pēc tam vienojoties arī klusuma brīdī, lai pieminētu 15. jūlija apvērsuma mēģinājumā bojā gājušos, kā arī Parīzes un Minhenes terora aktu upurus.
Vācijā dzīvo lielākā turku kopiena ārpus pašas Turcijas – gandrīz trīs miljoni cilvēku. Pēc apvērsuma mēģinājuma Turcijā tā atskaņas bija jūtamas arī Vācijā, prezidenta atbalstītājiem un oponentiem iesaistoties sadursmēs.
Turcijas prezidentam lojālie aktīvisti ir uzbrukuši vietām, kurās uzturas ASV dzīvojošā sludinātāja Fetullaha Gilena atbalstītāji, savukārt Turcijas prezidenta kritiķi arvien vairāk sākuši sūdzēties par draudiem sociālajos medijos. Starp citu, skaitliski nelielākas demonstrācijas sarīkojuši arī Erdogana pretinieki, kuri aicina apturēt Erdoganu, gan galēji labējie aktvisti.
Ķelnes policija demonstrācijas priekšvakarā paziņoja, ka tā ātri, izlēmīgi un, ja nepieciešams, ar spēku vērsīsies pret jebkādu iespējamo vardarbību. Saspīlējumu vairojis arī fakts, ka Vācijas konstitucionālā tiesa aizliedza uz lielajiem ekrāniem demonstrēt Erdogana uzrunu. Turku kopienas pārstāvji jau šādu lēmumu ir asi kritizējuši, interesējoties par to, kādi varētu būt patiesie aizlieguma iemesli.
Demonstrācijas notiek laikā, kad saspīlējums pieaudzis arī Vācijas un Turcijas politiskajās attiecībās. Īpaši tas jūtams pēc tam, kad Vācijas parlaments atzina Pirmā pasaules kara laikā Otomaņu impērijas vēršanos pret armēņiem par genocīdu.
