Mūsdienās ir interesanti vērot, kā Turcijā lepojas ar uzvaru pār valstīm, kas tagad ir tās sabiedrotās NATO ietvaros un pieder Eiropas Savienībai, kurā Turcija nav atmetusi vēlmi kādreiz iestāties.
1915.gada 18.martā franču un britu impērijas jūras spēki centās izlauzties cauri Dardaneļu šaurumam ar mērķi sagrābt Konstantinopoli jeb tagadējo Stambulu. Tomēr Osmaņu impērijas spēkiem, kas bija Vācijas sabiedrotie Pirmā pasaules kara laikā, izdevās šo uzbrukumu atvairīt, piespiežot Antantes spēkus aprīlī sākt sauszemes kampaņu, kas arī bija nesekmīga.
Tieši pretestība sabiedroto spēkiem tiek uzskatīta par būtisku faktoru nacionālās pašapziņas dzimšanā un sekmēja uzvaru neatkarības karā, un veicināja modernās Turcijas izveidošanos 1923. gadā.
"Mēs turpināsim darīt visu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu mieru Tuvajos Austrumos. Mēs to darīsim mūsu mazbērnu labā un to mūsu brāļu labā, kas cīnījās šeit, plecu pie pleca," svinībās paziņoja Turcijas premjers Ahmets Davutoglu.
Gallipoli kaujā komandieru rindās bija arī Mustafa Kemals, kas vēlāk kļuva pazīstams kā modernās Turcijas tēvs Ataturks.
“Briti, franči, kanādieši un jaunzēlandieši. Mūsu senči pret viņiem varonīgi cīnījās un, kā teicis mūsu nācijas tēvs Mustafa Kemals Ataturks, mēs viņus vienmēr pieminēsim kā varoņus,” sacīja Turcijas premjers.
Gallipoli kampaņai par godu noorganizēta plaša pasākumu programma, kuras kulminācija gaidāma 24. tajā aprīlī. Turcija uz šo ceremoniju uzaicinājusi vairāku valstu līderus, tostarp arī ASV prezidentu Baraku Obamu. Tomēr pasākums izpelnījies arī kritiku, jo sakrīt ar armēņu masu slepkavību simtgadi. Toreiz bojā gāja aptuveni pusotrs miljons šis tautas pārstāvju. Turcija atsakās to atzīt par genocīdu, ko savukārt jau sen atzinušas rietumvalstis.
