„Rīt būs liela diena ASV nacionālajai drošībai. Cita starpā, mēs uzbūvēsim sienu,"
šādi tviterī jaunais ASV prezidents Donalds Tramps komentējis savus tuvākajās dienās gaidāmos lēmumus nacionālās drošības jomā.
Sagaidāms, ka jau ceturtdien, 26.janvārī, ASV prezidents parakstīs vairākus prezidenta rīkojumus imigrācijas un robežu drošības jautājumos. Kā prognozē Rietumu mediji, visticamāk, ka jauno priekšlikumu vidū ir sagaidāmi priekšlikumi par pastiprinātām no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas ieceļojošu personu pārbaudēm, tādējādi ierobežojot bēgļu un patvēruma meklētāju nokļūšanu ASV.
Minētais jautājums par sienu, nenoliedzami, ir saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņas laikā doto solījumu uzcelt aizsargsienu uz ASV robežas ar Meksiku, kuras galvenais mērķis būtu nelegālās imigrācijas, kā arī narkotiku tirdzniecības ierobežošana. Šādas sienas būvniecību Tramps bija nosaucis par pašu svarīgāko prioritāti 10 punktu plānā, kā padarīt Ameriku atkal diženu.
Sākotnējie plāni paredzēja, ka šāda siena varētu izmaksāt līdz pat astoņiem miljardiem dolāru, un Tramps apgalvoja, ka šīs sienas celtniecības izmaksas segs Meksika, taču Meksikas vadība šādu iespējamību ir kategoriski noraidījusi. Vēlāk jau izskanēja viedoklis, ka Tramps centīšoties panākt vismaz daļēju sienas būvniecības izmaksu segšanu. Kā norāda raidsabiedrība CNN, pagaidām gan ir ļoti daudz jautājumu par šīs sienas būvniecību – cik tā gara būs, kad sāksies tās celtniecība un kurš galu galā par to maksās. Tāpat nerimstas diskusijas par to, cik šī siena reāli būs lietderīga.
Tikmēr izdevums "Washington Post" uzsver, ka imigrācijas jautājumi ir Baltā nama šīs nedēļas prioritāšu pašā augšgalā.
Žurnālisti gan norāda, ka nav zināms, kāds būs jau Baraka Obamas laikā parādījušās iniciatīvas par programmas aizsardzībai no deportācijām liktenis.
Vienlaicīgi Tramps trešdien aicinājis uzsākt visaptverošu izmeklēšanu, lai pārbaudītu izskanējušās ziņas par iespējamo vēlētāju nelikumīgo balsošanu novembra vēlēšanu laikā.
Jau kopš novembrī notikušā balsojuma Tramps ir apgalvojis, ka miljoniem cilvēku vēlēšanās ir piedalījušies nelikumīgi, gan nesniedzot nekādus sīkākus pierādījumus.
Tramps uzskata, ka aptuveni trīs līdz pieci miljoni nelikumīgi nodoto balsu arī izšķīra viņa pozīcijas kopīgajā balsojumā, kurā tomēr uzvarēja Hilarija Klintone.
Tikmēr turpinās arī Trampa administrācijas apstiprināšana. Sagaidāms, ka jau vistuvākajā laikā ASV Senāts varētu apstiprināt Reksa Tillersona kandidatūru ASV Valsts sekretāra amatam.
Bet tikmēr Senāts ir apstiprinājis bijušās Dienvidkarolīnas gubernatores Nikijas Heilijas kandidatūru pastāvīgās ASV sūtnes Apvienotajās Nācijās amatam. Jau kopš Heilijas kandidatūras izvirzīšanas viņa tika minēta kā viena no vismazāk pretrunas izraisošajām pretendentēm. To apliecina arī balsojums Senātā, kur par viņas kandidatūras apstiprināšanu no 100 senatoriem pret iestājās vien četri.
Senāta noklausīšanās laikā Heilija norādīja, ka atbalstīs līdzšinējās administrācijas politiku Ukrainai un Krimas jautājumā. Tāpat Heilija izteica gatavību asi kritizēt Krievijas darbības Sīrijā, vienlaicīgi gan norādot uz nepieciešamību kopīgi cīnīties ar terorismu, kā arī sniegt savstarpēju palīdzību.
