Starp trīs Baltijas valstīm visvairāk finansējuma valsts apmaksātām studijām atvēl Lietuva – 137 miljonus eiro, un Igaunija – 135 miljonus eiro, bet Latvijā tas šogad bijis 84 miljonu eiro apmērā. Atšķirīgs katrai valstij ir ne tikai finansējuma apjomus, bet arī sistēma, kā tas tiek piešķirts studijām.
Lietuvā galvenais ir teicamas un izcilas atzīmes, Igaunijā – prasība mācīties dzimtajā valodā un pilna laika klātienē, bet Latvijā – valstības noteiktās prioritārās jomas un profesijas.
Pēc Latvijas lielāko augstskolu apkopotās statistikas, šogad visvairāk jauniešu izvēlējās studēt datorzinātnes, kā arī sociālās un tiesību zinātnes. Studenta skaita ziņā vienas no lielākajām universitātēm ir arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kuras piedāvā apgūt arī populārās sociālās un tiesību zinātnes. Tomēr šo augstskolu pārstāvji norāda – joprojām lielākā interese ir par studiju grupām, kas abās universitātēs ir unikālas. Piemēram, ergoterapija un uzturs ir populāri, bet apgūstami tikai RSU. Līdzīgai arī LLU populāras ir mežzinātnes un mežinženieru programmas, kuras neviena cita universitāte nepiedāvā.
Budžeta vietas dala atšķirīgi
Rēķinot uz tūkstošs iedzīvotājiem bez maksas studēt šogad Igaunijā varēs 29 cilvēki, Lietuvā – 17-18, bet Latvijā – 14-15. Šīs budžeta vietas Latvijā sadala un izvērtē, kādi speciālisti būs nepieciešami, Izglītības un zinātnes ministriju kopā ar Ekonomikas ministriju un darba devēju pārstāvjiem. Šī komanda jau vairākus gadus apgalvo, ka tehniskajās nozarēs gaida spoža un labi apmaksāta nākotne.
Savukārt Igaunijā otru gadu tiek izmantota jauna sistēma. Ja mācās pilna laika programmā un igauņu valodā, tad nav jāmaksā, bet par neklātienes studijām ir maksa, stāsta Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijā. Dažas studiju programmas angļu valodā gan ir bez maksas. Tas atkarīgs no valdības noteiktajām prioritārajām profesijām.
Lietuvas valdība studijas finansē vairāk nekā trešdaļai studentu, un valsts finansējumu var iegūt jebkurš, neatkarīgi no izvēlētās studiju programmas vai veida. Lai mācītos par valsts līdzekļiem, atzīmēm ir jābūt augstām.
Neviena no Baltijas valstīm nepiedāvā pilnīgu mācību apmaksu visiem studentiem. Salīdzinot studiju maksu par gadu lielākajās triju valstu augstskolās, pieci.lv secina – studēt Lietuvā un Latvijā ir maciņam izdevīgāk. Lielākā daļa programmu maksā 1000-3500 eiro gadā. Pastāv arī iespēja studēt privātajās mācību iestādēs, kur maksa par vienu gadu var pārsniegt pat desmit tūkstošus eiro.
Savukārt Igaunijā studijas ir dārgākas, piemēram izvēloties studēt angliski medicīnu Tartu universitātē būtu jāmaksā 11 tūkstoši eiro gadā. RSU par šādu programmu prasa astoņus tūkstošus eiro.
Kopīgas prioritātes: Ārvalstu studenti un interese par IT un dabas zinātnēm
Baltijas valstu kopīgās prioritātes studiju jomā ir piesaistīt vairāk ārvalstu studentu un pasniedzējus. Arī panākt lielāku interesi par dabas zinātnēm un informācijas tehnoloģiju studiju virzieniem. Tāpat ir mērķis panākt, lai studiju programmas nedublētos vairākās augstskolās.
Visvairāk ārvalstu studentu ir Lietuvā – vairāk nekā četri tūkstoši jeb 10% no visiem valstī studējošajiem. Igaunijā ir 3,5 tūkstoši ārvalstnieku, kas veido gandrīz 6% no kopējā studentu īpatsvara. Tikmēr Latvijā pērn tie bija 4,5% no kopskaita jeb 2,6 tūkstoši studentu. Piemēram, Tartu universitātei izdevās piesaistīt studentus no kaimiņvalstīm: Somijas, Krievijas un Latvijas.
Tās prioritātes, kas katrai valstij ir atšķirīgas, norāda uz augstākās izglītības zemūdens akmeņiem. Piemēram, Latvijas dokumentos uzsvars likts uz izglītības sasisti ar zinātni un kvalitātes celšanu. Mūsu valstī zinātnes kvalitāte regulāri izpelnās kritiku dažādos novērtējumos. Latvijas valsts zinātnei atvēl uz pusi mazāk nekā Igaunija.
Savukārt Igaunijā problēmas saistīts ar to, ka pārliecinoši lielākā daļa studētgribētāju izvēlas Tallinas vai Tartu augstskolas. Tāpat daudz jauniešu aizbrauc uz ārvalstīm. Rezultātā augstākās izglītības iestādes reģionos bieži paliek pustukšas. Šajā jautājumā Latvijas reģionālām augstskolām veicas labāk.
Lietuvas studentu apvienības biedrs Dmitrius, kurš Viļņas tehnoloģiju un dizaina koledžā apgūst automašīnu elektrotehnikas sistēmas, norāda uz lietuviešu studentu problēmām: „Lietuvā ir liela akadēmiska netaisnība – visu noraksta. Nav daudz universitāšu, kur tā sistēma ir laba. Bet mēs ar to Lietuvā tagad strādājam.”
