Stoltenbergs tikās ar Turcijas augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu NATO paplašināšanu, karu Ukrainā un turpmāko palīdzību Turcijai pēc pagājušajā nedēļā notikušajām postošajām zemestrīcēm.
Stoltenbergs ieradās Turcijas galvaspilsētā Ankarā, lai visas alianses vārdā apliecinātu solidaritāti sabiedrotajai, kas pirms desmit dienām piedzīvoja savā vēsturē vienu no spēcīgākajām un postošākajām zemestrīcēm.
Stoltenbergs tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un ārlietu ministru Mevlitu Čavušoglu. Pēc sarunas ar Čavušoglu Stoltenbergs medijiem sacīja, ka Turcijai nevajadzētu ilgāk bloķēt Somijas un Zviedrijas pieteikumus dalībai NATO.
"Es uzskatu, ka ir pienācis laiks apstiprināt Somijas un Zviedrijas pieteikumus. Es pilnībā saprotu, ka Turcijai ir pamatotas bažas par savu drošību. Neviens NATO sabiedrotais nav piedzīvojis vairāk terora uzbrukumu kā Turcija. Šī iemesla dēļ terorisms bija svarīga jūlijā noslēgtā trīspusējā memoranda sastāvdaļa. Tāpēc NATO cīņa pret terorismu ir viens no galvenajiem uzdevumiem.
Es arī ticu, ka Somijas un Zviedrijas dalība aliansē stiprinās mūsu spējas cīņā pret starptautisko terorismu," sacīja Stoltenbergs.
Pēc Stoltenberga domām, Stokholma jau ir darījusi pietiekami, lai apmierinātu Ankaras prasības.
Abas valstis bija plānojušas aliansei pievienoties kopā, taču tagad izskanējusi versija, ka Turcijas iebildumu dēļ Somija tomēr varētu pievienoties pirmā.
Ankara savu pretestību Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO pamato ar šo valstu nevēlēšanos izdot personas, kuras Turcija uzskata par teroristiem.
Zviedrijai par sliktu ir nākuši arī nesen notikušie galēji labējo aktīvistu protesti, kuru laikā pie Turcijas vēstniecības dedzināja musulmaņu svētos rakstus Korānu.
Turcijas ārlietu ministrs Čavušoglu sacīja, ka Ankara pašlaik būtu gatava apstiprināt tikai Somijas uzņemšanu NATO.
"Mums nav nopietnu problēmu ar Somiju. Taču ne tikai mēs uzskatām, ka Zviedrijai ir jāsper konkrēti soļi šajos jautājumos. Mēs neiebilstam pret NATO paplašināšanu, mēs iestājamies par spēcīgu NATO. Un mūsu ieguldījums turpināsies," teica Turcijas ārlietu ministrs.
Čavušoglu arī pateicās NATO par palīdzības sniegšanu Turcijai pēc zemestrīcēm, kurās Turcijā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 36 000 cilvēku, bet simtiem tūkstošiem ir palikuši bez mājām.
Stoltenbergs solīja, ka alianse tuvākajā laikā piegādās Turcijai vairākus desmitus tūkstošus telšu un dzīvošanai piemērotus konteinerus. Vizītes turpinājumā NATO ģenerālsekretārs apmeklēs zemestrīču vissmagāk nopostītos Turcijas reģionus.
Tikmēr vairāku Turcijas televīzijas kanālu rīkotā labdarības maratonā ir izdevies savākt vairāk nekā sešus miljardus dolāru, ko izmantos palīdzības sniegšanai zemestrīcēs izdzīvojušajiem. Vislielāko summu – aptuveni 1,6 miljardus dolāru – noziedoja Turcijas Centrālā banka.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm. Pagaidām to vēl nav izdarījušas Turcija un Ungārija.
