Sīrijas atbalsta grupa vienojas par pamieru

Starptautiskā Sīrijas atbalsta grupa ir panākusi vienošanos par uguns pārtraukšanu Sīrijā un humānās palīdzības piegāžu aktivizēšanu. Par to pēc sarunām Minhenē paziņojuši ASV un Krievijas ārlietu ministri. Minhenes sarunu dalībnieki gan atzīst, ka izvirzītais mērķis ir ambiciozs un reāls progress un pamiers ir atkarīgs tikai no pašām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm. Vienlaicīgi Krievija paziņojusi, ka tā savu atbalstu Sīrijas valdībai cīņā pret teroristu grupējumiem pārtraukt negrasās.

Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas sarunas Minhenē bija kārtējais mēģinājums nosēdināt pie viena sarunu galda gan Sīrijas režīma atbalstītājus, gan pretiniekus. Kā bija zināms vēl pirms šīs tikšanās, Krievija bija nākusi klajā ar piedāvājumu izsludināt uguns pārtraukšanu Sīrijā no 1.marta, savukārt ASV pieprasīja uguni pārtraukt nekavējoties. Rezultātā pēc vairāku stundu diskusijām puses ir panākušas kompromisu par uguns pārtraukšanu, kas stātos spēkā nedēļas laikā.

Kā Minhenes sarunu noslēgumā norādīja ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, panāktais progress dod cerības, ka, pilnībā ieviešot dzīvē izvirzītās prasības, vienkāršo Sīrijas iedzīvotāju dzīve var tikt uzlabota. 

"Mēs esam vienojušies nekavējoties paātrināt un paplašināt humānās palīdzības piegādes un šis process sāksies jau šajā nedēļā. Otrkārt, mēs esam vienojušies nedēļas laikā panākt uguns pārtraukšanu.

Tas ir ambiciozs plāns, taču visi ir apņēmības pilni šo mērķi sasniegt. Šāda prasība attieksies uz visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot teroristu grupējumus „Daīš” un “Al Nusra” un citas organizācijas, kuras noteikusi ANO Drošības Padome. Mēs arī esam izveidojuši darba grupu ANO paspārnē, ko vadīs Krievija un ASV un kuras mērķis būs šīs nedēļas laikā izstrādāt mehānismus ilgtermiņa, visaptverošai un noturīgai vardarbības pārtraukšanai,” sacīja Kerijs.

Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzinis, ka par spīti ārvalstu centieniem, galvenais tomēr ir panākt, lai pamiera noteikumiem piekrīt paši Sīrijas konfliktā iesaistītie: “Galvenais uzdevums ir panākt, lai pamiers sāktu darboties pēc Sīrijas valdības un opozīcijas vienošanās. Tieši tāpēc arī ir teikts, ka pamiers sāksies pēc nedēļas, ja - es uzsveru - ja, valdība un opozīcija spēs izstrādāt nepieciešamās darbības.

Jā, nāksies izdarīt spiedienu uz konfliktā iesaistītajām pusēm, taču es ceru, ka šādu ietekmi izdarīs visi (..)

Kā jau zināt, iepriekšējos mēnešos ir bijušas emocionālas diskusijas par to, kurš tēmē uz pareizajiem un kurš – uz nepareizajiem mērķiem. Mūsu viedoklis bieži vien ir bijis pretējs. Taču, balstoties uz šo vienošanos, speciāla darba grupa kopēji noteiks teritorijas, kuras ir Daīš un al-Nusra kontrolē. Tā kā mēs esam spēruši ļoti svarīgu praktisku soli," pauda Lavrovs.

Diskusiju laikā ASV pārstāvji esot pauduši satraukumu arī par Sīrijas valdības spēku uzbrukumiem Alepo pilsētai, kurus atbalsta arī Krievijas gaisa spēki. Gan Džons Kerijs, gan Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hemonds pauduši pārliecību, ka īsts pamiers būs iespējams tikai tad, ja Krievija savus uzlidojumus pārtrauks.

Taču no Sergeja Lavrova teiktā gan var saprast, ka pamiera noteikumi neattieksies uz kopīgo cīņu pret teroristu grupējumu “Daīš” un citām teroristu organizācijām.

Kā norāda Lavrovs, daudzus Alepo rajonus kontrolē tieši šie spēki, un esot tikai loģiski, ka Sīrijas valdības spēki cenšas atbrīvot pilsētu no iebrucējiem. No tā var secināt, ka, visticamāk, Krievija savu militāro operāciju tuvākajā laikā pārtraukt negrasās.

Kā atzīst sarunu dalībnieki un arī Rietumu eksperti, panāktais progress pašlaik ir tikai uz papīra un viss būs atkarīgs no tā, vai un cik lielā mērā Sīrijas konfliktā iesaistītie spēki piekritīs šo prasību izpildei.

Pagaidām Sīrijas valdība Minhenes sarunās panākto vienošanos nav komentējusi. Savukārt Sīrijas opozīcijas pārstāvis Salems al Mestals britu raidsabiedrībai BBC paziņojis - gadījumā, ja tuvākajā laikā tiks redzēts progress un pārmaiņas arī pašā Sīrijas kaujaslaukā, opozīcijas pārstāvji jau pavisam drīz būs gatavi atgriezties pie daudz plašākām miera sarunām Ženēvā.

Tikmēr ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters Briselē paziņoja, ka NATO apsver iespēju pievienoties ASV vadītajai koalīcijai cīņā pret džihādistu grupējumu “Daīš” Sīrijā un Irākā.  Kārters norādījis, ka, pateicoties NATO vadītājam Jensam Stoltenbergam, tiek pētīta iespēja aliansei pašai pievienoties koalīcijai kā loceklei.

"Šī sanāksme Ženēvā ir ļoti nozīmīga. ES ir galvenais humānās palīdzības donors, tā kā mūsu loma ir kritiski svarīga šajā ziņā un mās strādāsim cieši kopā ar Apvienotajām Nācijām, lai tiktu garantēta pieeja pilsētām, kuru iedzīvotāji cieš visvairāk, un lai sīrieši jau no šodienas un rītdienas redzētu uzlabojumus attiecībā uz humāno situāciju," norādīja Stoltenbergs.

Zināmā mērā tas būs formāls lēmums, jo jau patlaban amerikāņu vadītajā koalīcijā ietilpst visas 28 NATO dalībvalstis. Dažas no tām nodrošina uzlidojumu un speciālo spēku operācijas. Citas sniedz tikai loģistikas vai vienkārši morālu atbalstu.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Sīrijas politisko pētījumu centra aprēķiniem piecu gadu ilgā Sīrijas pilsoņu kara laikā dzīvību ir zaudējuši vismaz 470 000 cilvēku. Šie dati gandrīz divreiz pārsniedz ANO oficiālos aprēķinus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt