Rīta Panorāma

Igaunija un Somija būvēs vēl vienu elektrības starpsavienojumu

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar RSU Eiropas studiju fakultātes dekānu profesoru Andri Sprūdu

Bažas par problēmām Krievijas ieņemtajā Severodoneckā

Severodoneckā vēl palikuši vairāk nekā 7000 civiliedzīvotāju, pilsētā beidzas pārtika

Krievijas karaspēka okupētajā Ukrainas pilsētā Severodoneckā vēl ir palikuši vairāk nekā 7000 civiliedzīvotāju, bet pilsētā beidzas pārtika, preses konferencē paziņoja pilsētas mērs Oleksandrs Strjuks.

"Pirms [Krievijas] triecienuzbrukuma pilsētai sākuma tur bija palikuši 10–11 tūkstoši cilvēku, bet tagad – 7–8 tūkstoši. Aizbraukt no Severodoneckas var tikai pagaidām okupēto teritoriju virzienā – okupants nedod citas iespējas," sacīja mērs.

Viņš arī pateica, ka civiliedzīvotāji sāka iziet no bumbu patvertnēm rūpnīcā "Azot", kad Krievijas veiktās apšaudes norima. 

"Pilsētā beidzas pārtika, kuru atveda ukraiņu brīvprātīgie," piebilda Strjuks.

ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi norādījuši, ka Ukrainas spēku īstenotā Severodoneckas aizsardzība Krievijas armijai izmaksājusi dārgi, neskatoties uz Maskavas jauno taktiku, kuras mērķis bija ierobežot Krievijas zaudējumus.

Tiek minēts, ka Severodonecku ieņēmušo Krievijas karaspēka daļu atrašanās vieta un skaits joprojām nav skaidrs.

Analītiķi lēš, ka tālāk uzbrukums var nobremzēties, jo iznīcināti visi trīs tilti pār Severskijdonecas upi, bet Krievijas spēkiem, kas Severodoneckā veica nepārtrauktas ofensīvas operācijas, būs nepieciešams zināms laiks, lai atgūtu kaujas spējas pirms dalības uzbrukumā Lisičanskai.

Mērs sestdien paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir pilnībā okupējis Severodonecku. Ukrainas armija piektdien bija paziņojusi, ka atkāpsies no Severodoneckas, lai spētu labāk aizsargāt kaimiņos esošo Lisičansku.

Krievijas triecieni dažādās vietās Ukrainā tikmēr turpinās, piemēram, vēlā otrdienas vakarā veikti divi raķešu triecieni Harkivai, izraisot ugunsgrēku pilsētas dienvidu daļā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt