Gan par starptautiskajiem centieniem iebrukumu novērst, gan par Rietumu sabiedroto reakciju un atbalstu Ukrainai, arī par Latvijas mājasdarbiem un vēsturiskajiem secinājumiem, un par Krievijas pasaules redzējumu un kāpēc šis nav tikai Putina karš, Rinkēvičs stāsta intervijā Latvijas Televīzijai.

Pagājušā gada 24. februārī viņš pats bija Kijivā un pirmos attālos sprādzienu blīkšķus dzirdēja nepastarpināti un tad ar nelielu laika nobīdi CNN tiešraidē, ko vēroja viesnīcā. "Tajā brīdī nekādas īpašās emocijas vairs nebija, pirmkārt, bija jāsaprot, ko darīt," atminas ministrs.

Rinkēvičs saka, ka, apjaušot kara neizbēgamību, vienīgais, kas tobrīd nebijis skaidrs – kādā apjomā šis iebrukums notiks. Versijas bijušas dažādas.

"Pirmā versija – Krievija iebruks tajos Ukrainas reģionos, kas veidotu sauszemes savienojumu ar Krimu. Ka tiks paplašināta militārā operācija Donbasā. Jā, bija arī versija, ka tas būs pilna mēroga iebrukums. Tostarp arī pret Kijivu, pret Harkivu – pret tām Ukrainas pilsētām, kas relatīvi bija tālu no frontes līnijas," stāsta ministrs.

Daudzi neticēja brīdinājumiem par gaidāmo uzbrukumu

Sarežģīts brīdis bijis pāris nedēļas pirms iebrukma, 10. vai 11. februārī, kad jau bijusi informācija par ļoti konkrētiem datumiem iebrukuma sākumam. Kā viens no šiem datumiem tika minēts 16. februāris. Un bijis skaidrs, ka Latvijas Ārlietu ministrijas uzdevums ir brīdināt mūsu iedzīvotājus nedoties uz Ukrainu, vai tos, kas atrodas Ukrainā, steigšus pamest apdraudēto valsti.

Ministrs, kurš aktīvi lieto dažādus sociālos tīklus, ar smaidu atceras vakaru, kad Ārlietu ministrija izplatīja minēto aicinājumu, bet daudzi sociālo tīklu lietotāji uzskatījuši, ka "tāda baidīšana vien ir".

Taču šī brīdināšanas mehānisma iedarbināšana nemaz neesot tik vienkārša, kā varbūt daudziem šķiet. "Tas nav tikai publicēt preses relīzi, brīdinājumu ministrijas mājaslapā. Tas nozīmē arī mobilo telefonu operatoru apziņošanu, sadarbību ar "AirBaltic", jo cilvēkiem jāpalīdz aizbraukt, jāpalielina reisu skaits," uzskaita Rinkēvičs.

Bija skaidrs, ka kaut kas būs

Aicinot tautiešus pamest Ukrainu, pats ministrs devās uz Kijivu – trīs Baltijas valstu ārlietu ministri bija vienojušies kopīgam braucienam, lai pirmskara nojausmās solidarizētos ar Ukrainu. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pat nepaspēja atbraukt, bet Rinkēvičam steigšus nācās braukt prom no Kijivas, jo Krievija sāka iebrukumu.

"Tu pēkšņi redzi, ka nakts vidū sāk slēgt gaisa telpu. Tad tiek izsludināta Putina uzruna. Skaidrs, ka kaut kas būs. Un tad ir tā sirreālā sajūta," atceras ministrs.

Pats savām ausīm jau dzirdējis attālus sprādzienu trokšņus un ar 45 sekunžu nobīdi tos vērojis arī CNN tiešraidē no Kijivas.

Bijis skaidrs – nekādas tikšanās vairs nav iespējamas un jādodas prom. Arī Ukrainas Drošības dienests uzstājis, ka pilsēta ir jāpamet pēc iespējas ātrāk.

Bet pirms tam vēl ministrs pats savām acīm redzējis, kā notiek Latvijas vēstniecības evakuācija. Pametot Kijivu, satiksme bijusi ļoti apgrūtināta, visur rindas, bet nekur nav bijusi nekāda panika. Pirmajās kara stundās bijis arī ārkārtīgi daudz nepatiesas informācijas – kaut kur parādījušies diversanti, citviet izsēdināts desants...

Informācija nākusi pa dažādiem kanāliem, un, atskatoties uz šo brīdi, Rinkēvičs secina, ka Ukraina bijusi labāk sagatavojusies šāda veida scenārijam, nekā daudzi atzīti Rietumu eksperti domājuši.

"Karš, agresija, militāri līdzekļi diemžēl ir neatņemama cilvēces sastāvdaļa, lai kā mums gribētos, ka visi cilvēki būtu brāļi un dzīvotu mierā un draudzībā," secina Rinkēvičs.

Karš ir mobilizējis rietumvalstis

Viņš arī atgādina, ka Latvija un Baltijas valstis kopumā jau agrāk daudz brīdināja par Krievijas agresiju. "Mēs, protams, tagad varam varbūt daļēji teikt: jā, mums bija taisnība. Bet mēs varam sev nedaudz arī pārmest, ka tomēr nespējām uzstājīgāk panākt tādu lielvaru kā ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas attieksmes maiņu," secina ministrs.

Taču uzreiz gan uzsver, ka notikušais Ukrainā rietumvalstis ir mobilizējis un lielākais nopelns ir Amerikas Savienotajām Valstīm.

"ASV šajā situācijā darīja ārkārtīgi neparastas lietas. Neviena valsts īpaši nevēlas dalīties ar savu izlūkdienestu savākto informāciju. ASV nolēma publiskot to jau brīdī, kad bija skaidrs, ka kaut kas briest. Atceramies, ka ne visi tam ticēja," atgādina Rinkēvičs.

Vēl 2021. gada rudenī Rīgā notika NATO ministru sanāksme, un jau tad bija klikšķis, ka kaut kam jāgatavojas. Bet tomēr daudzi ap tēmu par iespējamo karu staigājuši kā runcis ap karstu ēdienu. It kā jā, bet – nu kā?!

Tas ir Krievijas karš, ko vada Putins

Taču tagad rietumvalstu vienotība ir, un ienaidnieks visām kopīgs. Latvijas ārlietu ministrs ne mirkli nešaubās, atbildot uz jautājumu, ko bieži uzdod: vai šis ir Putina vai tomēr Krievijas karš?

"Protams, tas ir Krievijas karš! Ar Krievijas sabiedrību šobrīd ir fundamentālas problēmas, un mums ir jāuztver šis karš līdzīgi, kā Otrā pasaules kara laikā uztvēra nacistisko Vāciju.

Tas ir Krievijas karš. Un tikai tad, kad viņiem būs apjēga, ka šajā karā nevar uzvarēt, tikai tad varbūt Krievijas sabiedrībā notiks tas klikšķis.

Kad tas būs? Vai tas būs? Es nezinu. Bet nē, tas ir Krievijas karš, ko vada Krievijas vadonis Putins," pārliecināts Rinkēvičs.

Viņš arī nepiekrīt tiem, kas mēģina teikt, ka Krievijā kāds ir sajucis prātā. Nē, tā esot absolūti skaidra stratēģija, un vienkārši mums jāsaprot, kā Krievijas elite redz pasauli. Un Krievijā pasauli neredz tā, kā to redz Vašingtonā, Berlīnē vai Romā.

Krievijas elite šobrīd ir ļoti konsolidēta

Vai un kā Krievijā notiks pārmaiņas? "Kad sākās karš, bija brīdis, kad daudzi domāja – tūliņ, tūliņ varētu būt tāds kā galma apvērsums. Vai kādi masu protesti, un tūliņ, tūliņ kādi labie liberālie spēki uzvarēs. Nav tā.

Es domāju, ka Krievijas elite šobrīd ir ļoti konsolidēta. Domāju, ka pašlaik Krievijas vadībai lielāks drauds ir tieši no tiem vēl radikālākajiem spēkiem, kas varbūt tiešām gribētu kodolieroču izmantošanu Ukrainā vai vēl kādu darbību nekā no kādiem vārdā nenosauktiem liberāļiem," spriež Rinkēvičs.

"Taču Krievijas vēsture ir pilna paradoksu. Pēc Staļina nāves neviens no Hruščova negaidīja liberalizāciju, visi uzskatīja viņu par tādu pamuļķi, bet viņš diezgan daudz ko izdarīja. Brīdī, kad Krievijā notiks varas maiņa – kādā stāvoklī valsti pārņems nākamais valdītājs, kādus secinājumus viņš izdarīs, grūti pateikt," atzīst Rinkēvičs.

Latvijas valsts vēsturiskā pieredze mums ir devusi skaidru izpratni, kas var notikt, ja nepretojas un sēž malā.

"Staļiniskā Padomju Savienība vai putiniskā Krievija – nekas labs tur nav gaidāms. Tāpēc arī Zelenskis un viņa valdība rīkojās, saprotot, ka labāk nevis iet bojā Sibīrijā, bet cīnīties pret šo ļaunumu," secina Rinkēvičs.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.