Ministrs norādīja, ka ES līmenī ļoti ātri pieņemtie lēmumi par sankciju piemērošanu Krievijai parādīja, ka ES nav sagatavota enerģētikas jautājumā.
“Tā ir enerģētika, kur ir vajadzīgs ilgāks laiks un kur diemžēl Krievija spēj vēl kādu laiku diktēt savus noteikumus. Bet tas nenozīmē, ka mums jāapstājas, mums ir vienkārši jāturpina darīt viss, lai Eiropa, lai Latvija nav atkarīga no Krievijas enerģētikas, lai nauda Krievijā nenonāk un lai mēs varam arī paši savu ekonomiku būvēt uz citiem pamatiem,” skaidroja Rinkēvičs.
Viņš atzina, ka negaida lielu sankciju ietekmi uz karadarbību Ukrainā, jo tas neesot sankciju mērķis. Sankcijas pret Krieviju vajadzīgas, lai vidējā un ilgtermiņā tās ietekmētu Krievijas ekonomiku un “militāro mašīnu”, lai novērstu iespējamos militāros uzbrukumus nākotnē.
Tādēļ rietumvalstīm ir svarīgi turpināt nodrošināt Ukrainu ar bruņojumu un ieviest arvien jaunas sankcijas pret Krieviju.
Jaunākās sankcijas pret Krieviju ES apstiprināja trešdien, tās aizliedz Krievijas zelta importu un iesaldē Krievijas lielākās bankas "Sberbank" aktīvus.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
