Albānijas galvaspilsētas Tirānas centrālais laukums ļoti spilgti atspoguļo šīs valsts dažādību. Musulmaņu lūgšanas skan no mošejas minareta vienā laukuma pusē, laukuma centrā – tikko iedegta Ziemassvētku egle un Ziemassvētku dziesmas. Izgaismoti karuseļi un citas atrakcijas. Bet turpat blakus – gari galdi ar soliem un milzīgs ekrāns, uz kura vietējie iedzīvotāji skatās kārtējo Pasaules futbola čempionāta spēli. Un tas viss grauzdētu mandeļu un tikko svaigi ceptu desiņu smaržas ieskauts.
Ar svētku gaismiņām rotāta ne tikai mošeja, bet arī lielākā daļa valdības ēku. Vismaz šajā pirmssvētku laikā nekas neliecina, ka arī Albānijā Ukrainas kara dēļ elektrības cenas ir cēlušās. Vēl pirms dažiem mēnešiem valdība bija rosinājusi samazināt elektrības patēriņu, jo pēdējos gados arvien vairāk ir jūtams energoresursu trūkums. Bet karš īsti nav galvenais vaininieks. Albānija gandrīz visu elektrību saražo pati no hidroelektrostacijām, taču karstais laiks un sausums rada ievērojamu ūdens deficītu. Cenām par elektroenerģiju ceļoties, protams, cilvēkiem rodas grūtības apmaksāt rēķinus, jo galu galā Albānija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm.
Viens otram parādā
Albānijas Kvalitatīvās žurnālistikas centra izpilddirektors Rodens Hodža stāstīja, ka līdzšinējie valdības centieni krīzi atrisināt bijuši neveiksmīgi. Piemēram, laika posmā no 2015. gada līdz šī gada oktobrim varas iestādes par nelegāliem elektrības pieslēgumiem bija arestējušas gandrīz 1500 cilvēku. Taču lielākie parādnieki ir pavisam citi.
"Problēma ir tajā, ka viens no lielākajiem resursu izsaimniekotājiem un neveiksmīgākajiem finanšu pārvaldītājiem ir tieši valdība.
Dažādas valsts iestādes enerģijas kompānijām ir parādā simtiem un simtiem tūkstošus eiro. Arī elektrības ražotājs ir sadalīts trijās mazākās kompānijās, kuras ir parādā viena otrai. Šī ir tāda nesaraujama parādnieku ķēde, kurā parādi pāriet no viena posma uz nākamo, uz nākamo un tā tālāk. Lai arī valdība bija izstrādājusi plānu šī parāda samazināšanai, tas nav nostrādājis," teica Hodža.
Žurnālisti ir izpētījuši, ka lielākie energoražotāji – "Kesh", "Oshee" un "Ost" – ir parādā Finanšu ministrijai aptuveni 40 miljardus leku jeb aptuveni 350 miljonus eiro. Šiem energouzņēmumiem savukārt parādā ir ūdens piegādes un kanalizācijas uzņēmumi, arī vairums pašvaldību ir parādos, un dažām pat draud bankrots. Paši lielākie elektrības ražošanas, izplatīšanas un sadales uzņēmumi savstarpēji ir parādā aptuveni 156 miljardus leku jeb 1,3 miljardus eiro.
Cer uz ES atbalstu enerģētikā
Lai arī Albānija energokrīzi neizjūt tik sāpīgi kā citas kaimiņvalstis vai, pareizāk sakot, tā to izjūt nedaudz atšķirīgi, arī tā cer iegūt daļu no ES finansiālā atbalsta enerģētiskās drošības stiprināšanai.
"Mums ir vienu miljardu eiro liela enerģijas atbalsta pakete visam reģionam. Daļa no tā ir makrofinansiālā palīdzība, proti, atbalsts budžetam, lai viņiem būtu pieejami līdzekļi tālākai degvielas vai enerģijas pirkšanai. Otra daļa ir paredzēta, lai vidējā termiņā paātrinātu enerģētisko pāreju. Tā ir pāreja uz zaļāku enerģiju, kas šeit Albānijā nozīmē saules bateriju laukus. Nedrīkst aizmirst arī par ēku energoefektivitāti. Albānija ir Eiropas dienvidos, kur nav bargu ziemu, tāpēc ēkas šeit nav īpaši labi nosiltinātas, un arī šeit ir daudz darāmā. Jautājums ir, kā palielināt viņu spējas, kā arī atjaunot vecās spēkstacijas, padarot tās daudz efektīvākas," teica ES delegācijas Albānijā vadītāja, vēstniece Kristiāne Hohmanna.
Ņemot vērā augstos korupcijas rādītājus Albānijā, īpaši jau celtniecības jomā, ir bažas, ka šie līdzekļi varētu netikt pienācīgi izmantoti. Turklāt to veicina arī fakts, ka iedzīvotāju izceļošanas dēļ arvien vairāk sāk trūkt speciālistu, kas valsti varētu efektīvi pārvaldīt.
"Mums nav sistēmas, kurā valda apdāvinātākie. Tā vietā mums ir sistēma, kurā cilvēki tiek pieņemti darbā, balstoties uz viņu politiskajiem uzskatiem un pazīšanos.
Ja agrāk šāda sistēma bija izplatīta tikai vadības līmenī, tagad tas ir izplatījies arī zemākajos, tehniskajos līmeņos. Cilvēki, kas gadu desmitiem ir strādājuši savā jomā, tiek atlaisti un vietā tiek ielikti partijai lojālie cilvēki. Un tur sākas problēmas. Ja jūs sākat nomainīt cilvēkus, kuri, ja tā var teikt, "pazīst drēbi", sistēma sāk ļodzīties un jūs sākat skriet sienā visā, ko darāt," klāstīja Hodža.
Skepse par tieslietu reformu
Lai arī ārvalstu eksperti par vienu no lielākajiem sasniegumiem Albānijas virzībā pretī ES minējuši uzsākto tieslietu reformu, vietējie eksperti ir visai skeptiski. Kā norādīja Sāra Kelmendi no Albānijas Demokrātijas un meditācijas institūta, šī reforma ir radījusi arī pretējo efektu. Atlaižot nevēlamos prokurorus un tiesnešus, tiesu sistēma ir noslogota, un iedzīvotāju neapmierinātība aug.
"Lielākā daļa no tiem, kas izceļo no valsts, to dara ne tikai labākas dzīves vai darba meklējumos. Tas tiek darīts arī tāpēc, ka viņiem ir vilšanās par attiecībām ar valdību.
Cilvēku uzticība valdībai ir ļoti zema, īpaši ja runājam par tieslietu sistēmu. Strādājot ar dažādām skolām visā Albānijā, mēs arī redzam, ka jaunieši nav īpaši labi informēti par saviem pilsoņa pienākumiem un iespējām. Tāpēc būtu vērts vairāk investēt tajā, lai šādas spējas attīstītu," stāstīja Kelmendi.
Lai arī vairāk nekā 90% albāņu ir pozitīvi noskaņoti par virzību pretī ES, atsevišķi komentētāji norādījuši, ka tas ir ļoti normāli valstij, kura no Eiropas gaida ekonomisko izrāvienu. Galu galā pašlaik Albānijā vidējā alga ir vien ap 500 eiro. Zemāki rādītāji ir vien trijām citām jaunajām kandidātvalstīm – Moldovai, Gruzijai, Ukrainai, kā arī Kosovai.
