Jau pirmajā vizītes dienā Austrālijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko guvis atbalsta apliecinājumu no šīs valsts premjera Tonija Ebota un arī konkrētus risinājumus, kā Austrālija krīzes plosītajai Ukrainai var palīdzēt.
Lai mazinātu Ukrainas atkarību no Krievijas energoresursiem, Austrālija varētu to nodrošināt ar urānu un oglēm. Urāns tiktu lietots Ukrainas atomelektrostacijām, bet ogles uzpildītu trūkumu, kas radies tādēļ, ka nozīmīgās Ukrainas ogļraktuves atrodas Donbasā – prokrievisko separātistu kontrolētajās teritorijās.
Kaujās ogļu šahtas tikušas iznīcinātas vai nestrādā. Mēģinot atrisināt ogļu deficītu, Ukraina iepirka ogles Dienvidāfrikā, taču šis darījums beidzās ar skandālu, kad atklājās, ka iepirktās ogles Ukrainas spēkstacijās nedeg. Cita iespēja ir ogļu iepirkšana no Krievijas, taču tas vēl vairāk palielinātu Ukrainas energoatkarību, kas jau tagad ir milzīga saistībā ar Krievijas koncerna “Gazprom” gāzes piegāžu monopolu.
Ukrainas prezidents savas vizītes laikā arī aicināja Krieviju izvest savus spēkus no Austrumukrainas, un ar Ebotu pārrunājis jūlijā notikušo Malaizijas lidmašīnas katastrofu, kurā gāja bojā arī desmitiem austrāliešu.
„Ukraina noteikti ir attāla valsts, taču Malaizijas lidmašīnas traģēdija ievērojamā veidā vienoja mūsu valstis,” pauda Ebots.
Tikmēr enerģētikas jautājumiem savas ārvalstu vizītes laikā pievērsies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Jau pirms ierašanās Indijā viņš paziņojis, ka Krievija vēlētos eksportēt uz Āziju vairāk naftas un gāzes, jo energonesēju patēriņš Eiropā pieaugot ļoti gausi. To viņš pateica neilgi pēc tam, kad Maskava oficiāli atteikusies no cauruļvada “South Stream” izbūves, kas gāzi Eiropas valstīm piegādātu, apejot Ukrainas teritoriju.
Kopumā vizītes laikā Indijā Putins plāno parakstīt vairāk nekā 20 līgumu, tostarp arī aizsardzības un tirdzniecības jomā.
Arī okupētās Krimas tā dēvētais līderis Sergejs Aksjonovs ir devies vizītē uz Indiju, kur viņš pavada Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Laikā, kad Krieviju ir skārušas Rietumu ekonomiskās sankcijas, Krievija meklē arvien jaunus sadarbības partnerus un savu preču, galvenokārt energoresursu, noieta tirgus. Ceturtdien sarunu laikā ar Indijas premjerministru Narendru Modi Putins parakstījis virkni līgumu par sadarbību dažādās ekonomikas jomās. Šīs sfēras iekļauj arī kopīgu Arktikas reģiona un Kosmosa apguvi, kā arī ciešāku sadarbību bruņojuma ražošanas un piegādes jomā. Kā norāda aģentūra „Interfax”, Indija ir viena no retajām valstīm, kas no Krievijas iegādājas gandrīz visu bruņojuma spektru, sākot ar šaujamieročiem un beidzot ar iznīcinātājiem un kuģiem.
Bet tikmēr pašā Krievijā turpinās nacionālās valūtas rubļa krišanās. Ceturtdien rubļa kurss attiecībā pret eiro pat divreiz pārsniedza 69 rubļu robežu, tādējādi uzstādot kārtējo rekordu. Maskavas biržā šādi rādītāji tika konstatēti neilgi pēc tam, kad Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastirkins aicināja pastiprināt cīņu pret spekulāciju ar valūtu, nosaucot to par pašu svarīgāko jautājumu Krievijas ekonomiskās situācijas stabilizēšanai.
Iepriekš dienā Krievijas centrālā banka pieņēma lēmumu par vienu procentpunktu palielināt bāzes procentu likmi, kas turpmāk būs 10,5%. "Bank Rossii" skaidro, ka procentu likmes palielināšanai vidējā termiņā vajadzētu palēnināt patēriņa cenu kāpumu. "Bank Rossii" arī prognozē, ka šogad inflācija valstī varētu sasniegt 10%, nākamā gada pirmajā ceturksnī jau pārsniedzot šo līmeni. Eksperti jau prognozē, ka nākamajā gadā, visticamāk, Krievijā palielināsies gan maizes, gan tabakas izstrādājumu cenas, savukārt kompānijas „Rosņeftj” vadītājs Igors Sečins solījis, ka arī turpmāk iekšējā tirgū būs pieejami lēti naftas produkti, tostarp degviela.
Vienlaikus ES apsver jaunas sankcijas pret Krievijas okupēto Krimu, šoreiz uzmanību pievēršot tūrisma industrijai. Par to paziņojuši avoti ES. Tikmēr Krievijas prezidents turpina vizītes Āzijas valstīs, meklējot jaunus noieta tirgus Krievijas energoresursiem. Ceturtdien vairāki sadarbības līgumi noslēgti ar Indijas vadību. Bet pašā Krievijā turpinās rubļa cenas krišanās un par spīti Centrālās Bankas spertajiem soļiem, tiek sasniegti kārtējie rekordi attiecībā pret ārvalstu valūtām.
Jautājums par to, vai pastiprināt pret Krieviju ieviestās ekonomiskās sankcijas, vai tās vājināt, būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies notikumi Ukrainas austrumos. Šādu viedokli ne reizi vien pauduši ES diplomāti, norādot, ka lēmumu varētu pieņemt jau nākamajā nedēļā. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka daudz kas būs atkarīgs arī no tā, vai izdosies panākt kādu progresu gaidāmajās Krievijas, Ukrainas un ES sarunās Minskā.
Taču, kā ziņo aģentūra „Reuters”, ES diplomāti joprojām spriežot arī par sankcijām pret okupēto Krimu. Proti, šoreiz dienaskārtībā varētu nonākt reģiona tūrisma bizness. Anonīmi avoti Briseles gaiteņos aģentūrai esot pastāstījuši, ka Eiropas kompānijām varētu aizliegt darboties Krimā, turklāt Eiropas valstu pilsoņiem varētu aizliegt iegādāties vai finansēt Krimas komercstruktūras.
Iepriekš ES jau ir aizliegusi Krimas preču importu bez Ukrainas sertifikātiem, kā arī aizliegusi investīcijas transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras projektos. Ierobežota ir arī tehnikas piegāde naftas un gāzes ieguvei.
Jau ziņots, ka pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
