EP ģenerālsekretārs: Cilvēkiem jāsaprot, ka ES viņus skar personīgi
EP sācis plašu informācijas kampaņu, ar saukli „Nāc. Runā. Panāc" mudinot eiropiešus piedalīties pavasarī gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Latvijā tās notiks 24.maijā, kad varēs ievēlēt astoņus deputātus, kas pārstāvēs Latviju 751 deputātu lielajā parlamentā.
EP ģenerālsekretārs Klauss Velle uzskata, ja kādreiz cilvēki varēja domāt, ka Eiropa viņus personīgi diez ko neskar, tad tagad situācija ir mainījusies. Eiropu uz savas ādas jūt gan krīzē iestigušajos dienvidos, kur darbojas starptautiskā palīdzības programma ar stingriem noteikumiem, gan valstīs, kas šīs garantijas dod. „Ja ES līmenī tiek pieņemti būtiski lēmumi, kas ietekmē iedzīvotāju ekonomiskos un sociālos apstākļus, tad šo lēmumu pieņēmējiem vajadzīga stingrāka leģitimitāte," norāda Velle.
Lisabonas līgums paredz izmaiņas tieši šajā virzienā - pirmkārt, EP pirmoreiz vēlēt EK prezidentu, kura amatā pašlaik ir Žozē Manuels Barrozu. Katra partiju grupa virzīs savu kandidātu, tostarp neoficiāli izskanējis, ka pašlaik ietekmīgākās Eiropas Tautas partijas apspriesto kandidātu vidū ir arī demisionējušais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. Izvēle par labu viņam gan nav ļoti ticama, un eksperti domā, ka jaunā iespēja EP vēlēt EK prezidentu pagaidām diez vai liks pie vēlēšanu urnām doties vairāk cilvēku.
Latvijas eiroparlamentārieši kā prioritātes min enerģētiku, transportu un nodarbinātību
Nākampavasar gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās arī Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, visticamāk, dominēs ekonomika un eiroskeptiķi pret eirooptimistiem, domā Latvijas eiroparlamentārieši. „Domāju, ka pirmā šķirtne būs, vai partijas atbalsta vai neatbalsta mūsu līdzdalību Eiropas Savienībā," saka eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš („Vienotība").
Viņš Eiroparlamentā pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu un uzskata, ka Latvijas eiroskeptiķiem nav nekā kopīga ar pašlaik ekonomiskās krīzes dēļ augošo eiroskepticisma vilni Rietumeiropā, kas, paredzams, izmainīs arī spēku samēru Eiroparlamentā. „Otrs ir - kādā veidā mēs saredzam, kas ir lielās lietas, par ko mums EP ir jāiestājas. Man liekas, ka viena no visaptverošām lietām, kas mums ir ļoti svarīga, ir Eiropas savienojumu tīklu pilnveidošana, lai arī Latvija tajos pilnībā iekļautos. Gan dzelzceļa tīklojumos - ir runa par „Rail Baltica" projektu, gan gāzes tīklojumos - ir runa par sašķidrinātās gāzes termināli, gan elektrotīklojumos - loks, kas šobrīd tiek pilnveidots ap Baltijas jūru," norāda Kariņš.
Enerģētiku un transportu kā vienus no būtiskākajiem jautājumiem Latvijai Eiropas kontekstā min arī Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle. „Baltijai beidzot jātiek vaļā no šī salas statusa enerģētikas izpratnē, gāzes padevē it īpaši, no Krievijas. Transportā ir beidzot jāsavienojas gan ar dzelzceļu, gan faktiski jāiekļaujas arvien vairāk Eiropas sistēmās, nevis bijušajā PSRS telpā kā vienīgajiem," saka Zīle.
Lai kādus Eiropas jautājumus katra partija akcentēs, tos būs jāspēj ielikt Latvijas kontekstā, citādi interese apslāps, saka Inese Vaidere no „Vienotības". „Piemēram, nodarbinātība, finanšu perspektīva, kā tas tieši atspoguļosies Latvijā, kādas programmas mēs varam izmantot, lai samazinātu bezdarbu gan jauniešu, gan, jo īpaši, vecāku cilvēku vidū. (..) Nodarbinātība, darba vietas - būs ļoti svarīgi saistīt to, ko Eiropa mums var iedot, un kā mēs Latvijas labā strādāsim," norāda Vaidere.
Jautājumu par fundamentālām izmaiņām Eiropas Savienības uzbūvē savukārt akcentē Tatjana Ždanoka no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kas Eiroparlamentā strādā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā. Viņasprāt gan „balsot par vai pret Eiropu" būtu pārāk liela vienkāršošana. „Domāju, ka šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs liktenīgas tajā ziņā, ka tā „māja" ir riktīgi jāpārbūvē. Uz tiem pamatiem, uz kuriem tā tagad stāv, tā nav stabila. Ir pilnīgi pareizi, manuprāt, stādīt jautājumu par federāciju. Jo vienota valūta vai izlīdzināšana var būt tikai pie vairāk saskaņotiem noteikumiem. Teiksim, nevar atšķirties par 10 gadiem vecums, kad cilvēki iet pensijā, nevar atšķirties 10 reizes minimālā alga...," pauž Ždanoka.
Pirms gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām augošā eiroskepticisma gaisotnē īpaši jāakcentē lietas, kas mūs Eiropā vieno, tā šomēnes uzrunā Ziemeļeiropas žurnālistiem sacīja bijušais EP prezidents Ježijs Buzeks. „Ir vairāki svarīgi jautājumi, kas mūs ES vieno un kam mēs varam ticēt. Pirmkārt, vienotais tirgus. Mums jāparāda eiropiešiem, ka vienotais tirgus ir ceļš uz labklājību, īpaši krīzes laikā. Otrkārt, inovācijas. Katrai dalībvalstij jābūt inovatīvai, ja gribam konkurēt pasaules līmenī. Un treškārt - enerģētika. Mums vajadzīgas drošas piegādes par iespējami zemu cenu. Pirms dažām nedēļām Eiropas Parlamentā 95% deputātu nobalsoja par vienotu iekšējo enerģijas tirgu. Tātad mēs spējam apvienoties arī krīzes laikā, tikai jāizvēlas pareizie jautājumi," uzsver Buzeks.
Sociologs: Daudzi aizvien nesaprot, „ko precīzi tā Eiropa tur dara"
Vēlētāju aktivitāte nākamā gada EP vēlēšanās būs kārtējais parlamenta popularitātes eksāmens, kurā līdz šim atzīmes tikai kritušās. Ja pirmajās vēlēšanās 1979.gadā vēlētāju aktivitāte bija vidēji 62%, tad 2009.gadā - vairs tikai 43%. Latvijā pirms pieciem gadiem Eiroparlamenta vēlēšanās nobalsoja 53% iedzīvotāju, bet toreiz vienlaikus bija arī pašvaldību vēlēšanas. Šoreiz tā nebūs un aktivitāte, visticamāk, kritīsies.
Eiroparlamentā vēlēšanas 24.maijā Latvijā varēs balsot tikai noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. To mainīt varēs līdz aprīļa beigām. Tā kā šoreiz Eiroparlamenta vēlēšanas nepārklāsies ar vietējām vēlēšanām, ir pamatotas bažas, ka vēlētāju aktivitāte būs rekordzema, vērtē pētījumu centra „SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš. „Centrālais iemesls ir tas, ka statiski vidējam vēlētājam ir diezgan maza motivācija. Pētījumi liecina, ka liela daļa nesaprot, ko precīzi tā Eiropa tur dara, intereses arī par to īpaši nav - tas ir kaut kas tāls, svešs, nesaprotams. Tagad saistībā ar pāreju uz eiro atkal ir aktualizējies jautājums, ka tas ir kaut kas ļauns, uzspiests, pār ko mums īsti nav varas un vienkārši ir jāsadzīvo. Un ticība un pārliecība, ka tiem pāris no Latvijas ievēlētajiem deputātiem tiešām būtu kāda teikšana un ietekme, jau arī nav," atzīmē Kaktiņš.
Viņš vērtē, ka
vēlētāju aktivitāti lielā mērā noteiks tas, cik intensīvas būs partiju kampaņas un cik spilgti būs to kandidāti. Individuāli cīņa būs sīva, jo eiroparlamentārieša amats ir visnotaļ iekārojams. Vienlaikus partijas nav ieinteresētas savus spilgtākos līderus vietējā politikā.
Kaktiņš vērš uzmanību - ja partijas tiešām vēlas lielāku aktivitāti Eiroparlamenta vēlēšanās, vispirms jādomā, kā mazināt augošo iedzīvotāju atsvešinātību no varas vietējā līmenī. „Kamēr mēs neatrisinām savas iekšējās problēmas, kas, pirmkārt, ir uzticēšanās varai, attieksme pret varu un valsti, iedomāties, ka ar vienkāršu kampaņošanu varēs radīt izteiktu eiroentuziasmu saistībā ar lielajām Eiropas struktūrām, Eiroparlamenta vēlēšanām, pāreju uz eiro, man šķiet, ir diezgan utopiski," skaidro sociologs.
Kandidātu sarakstus Eiroparlamenta vēlēšanām varēs iesniegt marta sākumā. Lai izvērtētu līdzšinējo eiroparlamentāriešu darbu, vēlētāji var apmeklēt organizācijas „Vote Watch Europe" mājaslapu, kas, līdzīgi kā „deputatiuzdelnas.lv" Latvijā, apkopo deputātu balsojumus un aktivitāti Eiropas Parlamentā.
