Ukraina pašlaik cenšas izdzīvot kara apstākļos. Tās rūpniecība ir samazinājusies par 25% procentiem, aptuveni desmitā daļa uzņēmumu ir sagrauti. Taču tiks uzcelta jauna, cita ekonomika un korupcija tiks uzvarēta. Ar šādiem paziņojumiem pirmdien intervijā Ukrainas pirmajam nacionālajam kanālam klajā nācis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Pēc viņa vārdiem, reformas tiek īstenotas, taču uz ātru rezultātu nevajadzētu cerēt, jo darbs ir ļoti sarežģīts.
Kā norāda Porošenko, ir izdevies sasniegt to, ka agresora uzbrukumi ir apturēti un arī smagās kaujas tehnikas atvilkšana ir novērojama gandrīz visas frontes līnijas garumā. Arī starptautiskais atbalsts Ukrainai esot tik liels kā nekad iepriekš. Pēc viņa vārdiem, ja pirms gada Ukraina bija valsts, ar kuras līderi neviens īsti nevēlējās sveicināties, tad tagad viedokļi par tās pretošanos Krievijas agresijai esot gandrīz vienbalsīgi:
„Ir tādas valstis, kas mūs atbalsta vairāk un es to neslēpšu: tā ir Polija, Amerikas Savienotās Valstis, tās ir visas Baltijas valstis, Dānija, Zviedrija, Lielbritānija, Nīderlande un, protams, Vācija. Ir arī tādas valstis, kuras mūs atbalsta mazāk. Taču vienbalsīga ir valstu nostāja jautājumā par Ukrainas suverenitātes cienīšanu, teritoriālās vienotības ievērošanu un lēmumos par finansiālo palīdzību.”
Porošenko arī paskaidrojis, ka kopš 15. februāra viņš trīsreiz ir sazinājies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un šīs telefonsarunas ir notikušas Normandijas formātā ar Vācijas un Francijas līderu līdzdalību. Porošenko uzsvēris, ka šo sarunu laikā apspriests ļoti plašs jautājumu loks, vienlaicīgi atzīstot, ka Putins vadoties pēc savas izpratnes par Krievijas interesēm, taču Ukrainas prezidents šādiem viedokļiem nepiekrītot.
Runājot par Krimas aneksijas pirmās gadskārtas tuvošanos, Porošenko atkārtoti uzsvēris, ka Ukrainas vadības nostāja ir stingra un nemainīga – Krima ir un būs Ukrainas daļa. Viņš arī minējis vairākus soļus, kas ukraiņu varas iestādēm jāsper, lai uzstātu un nodrošinātu pussalas atgūšanu:
„Pirmkārt, galvenā prioritāte ir cilvēktiesību ievērošana. Otrkārt, ir juridiski jāaizsargā valsts un korporatīvie īpašumi. Treškārt, ir jāpanāk, lai tiktu atgūts viss bruņojums, kas palika Krimā. Tāpat ir jānostiprina robeža ar Krimu, lai no tās Ukrainā neiekļūtu teroristi un diversanti. Taču pats svarīgākais ir parādīt Krimas iedzīvotājiem, ka šajā robežas pusē cilvēki dzīvo daudz labāk. Un jau tagad var redzēt, ka cilvēkiem acis atveras.”
Savos līdzšinējos paziņojumos Krievijas puse ne reizi vien ir apgalvojusi, ka Krimas iedzīvotāju atbalsts pussalas dalībai Krievijas Federācijas sastāvā esot gandrīz vienbalsīgs – vairāk nekā 90% procenti. Interesanti, ka prokremliskā izdevuma „Krimskaja Pravda” sarīkotajā aptaujā 61% procents Krimas iedzīvotāju gan izteikušies par labu Krimas pilnvaru paplašināšanai Ukrainas sastāvā, kamēr dalību Krievijas sastāvā vēlētos saglabāt vien 19% procenti respondentu. Nedaudz vēlāk izdevuma mājaslapa gan tikusi pakļauta hakeru uzbrukumam un redkolēģija paziņojusi, ka balsojuma iznākums esot provokācija, tāpēc šī aptauja tikusi dzēsta.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
