Viņš norādīja, ka Krievija „aizgāja iekšējās mobilizācijas ceļu”, meklējot ārējos ienaidniekus, savukārt Eiropa aizgājusi prom no vieglprātīgas pieejas pret Ukrainu un ķērusies pie praktisko jautājumu risināšanas.
Taču stingru ekonomisko sankciju ieviešana pret Krieviju varētu nebūt tik efektīva, kā konkrēto Krievijas miljardieru kontu iesaldēšana, sprieda politologs. Krievijas masu medijos izskanējusi doma, ka Krievija var tikt galā arī sankciju gadījumā, jo Maskavai ir „lielas ietekmes sviras”, zināmā mērā ir pareiza, atzina Daukšts, piebilstot, ka tomēr Krievija ir atkarīga no naudas plūsmas un ar naftas resursiem vien nevar iegādāties visu, kas nepieciešams Krievijas ekonomikai.
Daukšts sprieda, ka sankcijas varētu vērst pret 139 miljardieriem, kas ir režīma galvenais balsts un uzturētājs, un tikai viņi arī var ietekmēt Putina darbības virzienu un agresivitātes pakāpi.
Ja sankcijas ietekmēs viņu kontus, viņu mantiskās intereses, tad šī ietekme var būt sankciju vērta, sacīja Daukšts.
Jau ziņots, ka Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
Savukārt ES jau apturēja sarunas par bezvīzu režīmu ar Krieviju un gatavošanos G8 samitam Sočos, pieļaujot arī turpmākas sankcijas pret Krieviju, ja tā neapturēs agresiju Krimā.
