Politikas pētnieks: Junkera uzruna bija Amerikas prezidenta stilā, bet bez nākotnes redzējuma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera uzruna Eiropas Parlamentā trešdien, 9.septembrī, bija ieturēta Amerikas tipiskajā prezidenta stilā, taču tajā nepateica, kā būtu jārīkojas nākotnē, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” komentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis.

Junkera uzrunu Gulbis salīdzināja ar Amerikas prezidenta uzrunu stilu. EK vadītājs deva skaidrus mājienu, kā mums jāuztver migrantu krīze un kādi ir iespējamie attīstības scenāriji.

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Taču Junkers neteica, kā nākotnē rīkoties un risināt situāciju Tuvējos Austrumos un Āfrikā, uzsvēra pētnieks, piebilstot, ka tas būtu bijis ļoti svarīgi. Viņaprāt, Junkeram būtu jārunā par to, kā risināt problēmu, ka cilvēki emigrē no savām mājām, un kā varam izvairīties no bēgļu pieplūduma. Turklāt Junkers ziņojumā nerunā par jauniem bēgļiem, bet tikai pārvietošanu.

Bēgļu uzņemšanas jautājumā virkne valstu, īpaši jaunās ES dalībvalstis izteikušās, ka sarežģījumi varētu būt ar bēgļu nodalīšanu no labuma meklētājiem. Un tas iezīmējas aizvien vairāk, īpaši redzot, ka bēgļu plūsma neapstājas, komentēja Gulbis. Viņš arī apšauba, ka Latvijā būtu pietiekama institucionālā kapacitāte, lai spētu izvērtēt 700 migrantus. Piemēram, Čehija izteicās, ka viņiem nav resursu, lai izvērtētu, kuri ir ekonomiskie migranti un kuri ir bēgļi.

Pētnieks arī norāda, ka Eiropā nepieciešams kopējs mehānisms, kas zināmā veidā reformētu Šengenas līgumu un regulētu konkrētas robežplūsmas un personu pārbaudes. Tas nepieciešams, ka pārraudzītu situāciju kopumā un sniegtu atzinumus par ieceļotājiem un integrācijas nostādnēm, kas būtu nepieciešams dalībvalstīm ES kopumā.

Vēstīts, ka Junkers trešdien nāca klajā ar paziņojumu, eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Viņš arī oficiāli rosina dalībvalstīm uzņemt 160 000 patvēruma meklētāju.

Neilgi pēc tam Latvijas premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") paziņoja, ka Latvijai paredzēts papildus uzņemt 526 bēgļus, tātad kopumā 776 cilvēkus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti