Rīta Panorāma

Bērnu vokālā studija "Spāre" sadarbībā ar grupu "Crazy Dolls" izdod albumu

Rīta Panorāma

Pasaules iedzīvotāju skaits pārsniedzis 8 miljardus

Polijā Krievijas raķete nogalina 2 cilvēkus

Polijā netālu no robežas ar Ukrainu noticis raķetes izraisīts sprādziens, Polijas valdība vaino Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Polijā netālu no Ukrainas robežas otrdien pēcpusdienā noticis sprādziens, kurā gājuši bojā divi cilvēki. Polijas valdība naktī no otrdienas uz trešdienu nāca klajā ar paziņojumu, ka raķete bijusi  ražota Krievijā.

ĪSUMĀ:

  • Polijas pierobežā noticis sprādziens, kurā bojā gājuši divi cilvēki.
  • Polijas valdība vēsta, ka raķete bija ražota Krievijā.
  • Pašlaik gan vēl nav skaidrs, no kurienes atlidoja raķete.
  • Pēc notikušā Polijas valdība sasauca ārkārtas Nacionālās drošības komitejas sēdi.
  • Turpinās notikušā izmeklēšana un Polijas bruņotajos spēkos palielināta atsevišķu vienību kaujas gatavība.
  • NATO dalībvalstis paudušas atbalstu Polijai un gatavību aizstāvēt alianses teritoriju. 
  • Latvijas amatpersonas uzskata – notikušā dēļ NATO 5. pantu, visticamāk, neiedarbinās.
  • Krievijas Aizsardzības ministrija noliegusi jebkādu saistību ar šo incidentu.

Krievija otrdien pēcpusdienā ar raķetēm masveidā apšaudīja Ukrainas pilsētas, nodarot postījumus arī Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā, kas ir netālu no Polijas.

Polijas valdība sasauca ārkārtas Nacionālās drošības komitejas sēdi, bet valdības pārstāvji aicināja neizplatīt nepārbaudītu informāciju un sagaidīt oficiālu valdības komentāru.

Polijas valdības pārstāvis Pjotrs Millers otrdien vakarā apstiprināja, ka valsts pierobežā noticis sprādziens, kurā gājuši bojā divi cilvēki.

Polijas valdība naktī no otrdienas uz trešdienu nāca klajā ar paziņojumu, ka raķete, kas otrdien pēcpusdienā nokrita Polijas pierobežas ciemā un nogalināja divus cilvēkus, bija ražota Krievijā.

Polijas premjers Mateušs Moraveckis pēc valdības ārkārtas sēdes aicinājis visus poļus saglabāt mieru un uzmanīties no dezinformācijas mēģinājumiem.

Polijas amatpersonas arī norādījušas, ka turpinās izmeklēšana un bruņotajos spēkos palielināta atsevišķu vienību kaujas gatavība.

Polijas mediji, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja, ka sprādzienu izraisīja raķete, kas atlidoja no austrumu robežas puses, bet vēl neesot zināms, vai tā bijusi Krievijas vai Ukrainas izšauta raķete.

Polija ir NATO dalībvalsts, un gadījumā, ja apstiprinātos ziņas par Krievijas triecienu pa Polijas teritoriju, tam būtu nopietnas sekas, jo NATO dibināšanas līguma 5. pants nosaka: uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visām.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs par notikušo runājis ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu. Stoltenbergs paziņojis, ka NATO novēro situāciju un dalībvalstis cieši sadarbojas.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņojis, ka trešdien pulksten 10 sasaucis ārkārtas valdības sēdi, lai uzklausītu atbildīgo ministriju un iestāžu ziņojumus par drošības situāciju reģionā un gatavību tālākai rīcībai.

"Latvija ar NATO sabiedrotajiem ir gatava jebkurai situācijai savu iedzīvotāju un teritoriju aizstāvībai," uzsver Kariņš.

Incidents noticis Pševodovas ciema apkaimē Ļubļinas vojevodistē. No šī ciema līdz Ukrainas robežai ir tikai ap 6 km, bet līdz Ukrainas pilsētai Ļvivai ir ap 70 km.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Polijas mediji arīdzan izteikuši versiju, ka Polijas pusē varēja nokrist fragmenti no Krievijas izšautās raķetes, ko notriekusi Ukrainas pretgaisa aizardzības sistēma.

Latvijas amatpersonas otrdien vakarā par divu Krievijas raķešu triecienu Polijas teritorijā vēstīja jau kā par notikušu faktu. Šādu informāciju "Twitter" tīklā izplatīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") LTV raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja, ka patlaban jāgaida Polijas paziņojums, lai taptu skaidrībā par notikušo, taču informāciju par divu Krievijas raķešu nokrišanu saņēmuši arī citi Eiropas valstu aizsardzības ministri.

Ziemeļatlantijas līguma 4. un 5. pants
Ziemeļatlantijas līguma 4. un 5. pants

Pabrika ieskatā šis incidents nebūtu pamats iedarbināt NATO līguma 5. pantu. Taču iedarbināt 4. pantu, kas nosaka to, ka alianses dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība, pēc Pabrika teiktā, "noteikti ir vietā".

Pabriks sacīja: "Mans viedoklis būtu pieņemt, ka šāds noziegums nevar palikt bez ievērības, viena no iespējām būtu, ka NATO un Polijai vajadzētu vienoties par papildus pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu."

Tikmēr Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš "Šodienas jautājumā" aicināja Latvijas iedzīvotājus nesatraukties:

"Gribu nomierināt Latvijas sabiedrību, šis ir otrais gadījums, kad uz Ukrainas–Polijas robežas noticis šāda veida incidents. Visdrīzāk, tas tiks uzskatīts par incidentu un risināts sarunu ceļā."

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis LTV norādīja, ka notikušais ir nākamais saspīlējuma posms starp NATO un Krieviju neatkarīgi no tā, “vai tā tiešām bija jauša rīcība”. Vargulis pauda: “Skaidrs, ka šis ir eskalējošs elements, jo šajā gadījumā ir pārkāpta NATO robeža un visdrīzāk šo raķešu uzbrukuma gadījumā ir bojā gājuši divi cilvēki.”

Krievija uzbrukumā Ukrainai iztērējusi jau lielu daļu no saviem raķešu krājumiem, tādēļ spiesta izmantot arvien vecākas un neprecīzākas raķetes. Piemēram, uzbrukuma mērķiem tiek pielāgotas "S–300" raķetes, kas sākotnēji domātas pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Iespējams, šāda raķete varētu tikt izšauta no Baltkrievijas teritorijas. Saskaņā ar citu versiju Polijā varēja nokrist arī Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, kas izmantota, lai mēģinātu pārtvert Krievijas izšautās raķetes.

Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien vakarā noliegusi jebkādu saistību ar šo incidentu.

"Krievija nav veikusi nekādus triecienus pa mērķiem Ukrainas un Polijas robežas tuvumā," teikts ministrijas paziņojumā. Maskava apgalvo, ka Polijas mediju foto redzamās atlūzas neesot no Krievijas raķetēm. Maskava šīs ziņas raksturo kā "provokāciju", kuras mērķis esot saasināt situāciju.

Krievijas propagandas mediji apgalvo, ka postījumus varēja nodarīt tieši Ukrainas izšautā "S–300" pretgaisa aizsardzības raķete.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba to raksturojis kā "sazvērestības teoriju" un aicinājis neuzķerties uz Krievijas propagandas vēstījumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti