Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, kurš metis izaicinājumu starptautiskajiem aizdevējiem un iedragājis eirozonas stabilitāti, Briselē trešdien sagaidīts diezgan silti. Pēc apskaušanās un kopīgas fotografēšanās Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paņēma Cipru aiz rokas, uzjautrinot klātesošos žurnālistus.
Tikšanās detaļas netiek atklātas, taču pēc tās Grieķijas premjers bija optimistisks. Viņš kopā ar jauno Grieķijas finanšu ministru Jani Varufaki apceļo Eiropas valstis, lai panāktu izmaiņas 240 miljardu eiro liela starptautiskā aizdevuma nosacījumos. Tieši ar solījumiem pārtraukt kreditoru uzspiestos taupības pasākumus Cipra vadītā kreiso radikāļu partija “Siriza” janvārī uzvarēja Grieķijas parlamenta vēlēšanās.
„Esmu ļoti optimistisks, ka mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai atrastu kopēji dzīvotspējīgu un savstarpēji pieņemamu risinājumu mūsu kopīgajai nākotnei. Es ļoti labi zinu, ka Eiropas Savienības vēsture ir domstarpību vēsture, bet galu galā tā ir kompromisu un vienošanos vēsture. Mums ir savi mērķi, kas ir cienīt grieķu tautas suverenitāti un mums doto mandātu. Tajā pašā laikā mēs cienām Eiropas Savienības noteikumus. Mēs vēlamies labot šo sistēmu, nevis to sagraut. Pēc šīm diskusijām esmu ļoti optimistisks, ka esam uz laba ceļa. Protams, vienošanās mums vēl nav, bet mēs ejam pareizajā virzienā, lai pie tās nonāktu,” sacīja Ciprs.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs sarunas raksturoja kā „auglīgas”, tomēr piebilda, ka „priekšā ir sarežģīts laiks”.
Viņš paziņoja, ka „kompromisu un konstruktīvu risinājumu pamatā ir dialogs”: „Tas ir premjers, kas cīnās par Eiropas sadarbību, nevis grieķu atdalīšanu. Tas ir ļoti spēcīgs un labs signāls, ko es no visas sirds atbalstu, un esmu ļoti optimistisks pēc mūsu tikšanās, ka abas puses cīnās par sasvstarpēju sapratni.”
Grieķijas premjers Aleksis Ciprs un viņa labā roka – finanšu ministrs Janis Varufakis turpina tūri pa eirozonas valstīm, vācot atbalstu Atēnu prasībai – pārskatīt aizdevuma nosacījumus un palaist vaļīgāk taupības politikas grožus.
Trešdien Grieķijas premjers tiekas ar Eiropas Savienības vadību Briselē, bet Finanšu ministra darba kārtībā bija gan Frankfurte, kur notika tikšanās ar Mario Dragi, gan arī vēlāk Berlīne.
Lai gan Vācija, kopš vēlēšanām Grieķijā, nebija saudzīga savos izteikumos, grieķu dumpinieku pāris vēl arvien šķiet apmierināti.
„Man bija izdevība prezentēt mūsu valdības nemainīgo apņemšanos, ka Grieķijas gadījumā nav iespējams ierindas risinājums, gan attiecībā uz reformām, kuras mums jāveic, lai izbeigtu tās ligas, kas mocījušas Grieķijas ekonomiku un sabiedrību, kā arī attiecībā uz programmu, kas pieņemta cīņai ar parādu krīzi, taču rada lielu humāno krīzi. Mums izveidojās laba komunikācija, ko uztveru kā iedrošinājumu nākotnei. Savukārt tagad dodos uz Berlīni, kur tiekos ne tikai ar Finanšu ministru, bet gan intelektuālo spēku, kas stāv aiz Eiropas Savienības un eirozonas – Doktoru Šeibli,” medijiem klāstīja Janis Varufakis.
Cieņpilnais Vācijas Finanšu ministra pieminējums ir zīmīgs, jo abus uzskata par nesamierināmiem ienaidniekiem. Turklāt ekonomists Varufakis pārstāv keinsisma ekonomikas skolu, proti, valstij jāiesaistās, lai gādātu par nodarbinātību un tautsaimniecības stabilitāti. Savukārt Šeible ir Vācijas sludinātās taupības politikas pīlārs.
Grieķijas jaunais premjerministrs Ciprs un finanšu ministrs Varufakis par eirozonas sliktajiem puišiem tika pasludināti vēl pirms nākšanas pie varas. Taču jo ilgāk turpinās šī tandēma tūre pa Eiropu, jo lielāka iezīmējas plaisa starp Vācijas pārstāvētās taupības politikas piekritējiem un tās kritiķiem.
Vēl pirms sarunām Junkers brīdinājis Cipru, ka bloka noteikumi grieķu prasībām netiks pakārtoti: „Tiem, kuri uzvarēja Grieķijas vēlēšanās, ir jāņem vērā arī citu pārliecības un metodes. Tā nav tikai viena ES dalībvalsts, kas paudusi demokrātisku izvēli, pastāv arī citi sabiedrības viedokļi. Tāpēc, jā, mums ir jāpārskata daļa mūsu politiku, taču mēs negrasāmies mainīt visu tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāti, kas dažus apmierina, bet dažus ne.”
Britu izdevums “Financial Times” atklājis, ka Eiropas Centrālā banka nepiekrīt Grieķijas valdības piedāvātajam parāda atmaksāšanas plānam. Grieķijas finanšu ministrs Varufakis ir ierosinājis iegūt 10 miljardus eiro, pārdodot valsts kases īstermiņa parādzīmes, līdz tiks panākta vienošanās par Grieķijas parāda atvieglošanu. Taču ECB tam nevar piekrist, lai nepieļautu 15 miljardu eiro griestu pārsniegšanu šādu vērtspapīru emisijai.
Eiropas valstu vadītāju tikšanās notiek jau 12. februārī. Sagaidāms, ka ap to laiku Briselē notiks arī Latvijas premjerministres Laimdotas Straujumas tikšanās ar Grieķijas valdības vadītāju.
Grieķijas jautājums ir viens no lielajiem šīs tikšanās jautājumiem, tieši tādēļ Ciprs un Varufakis dedzīgi vāc atbalstu Eiropā. Atēnas sev par labu izmanto atšķirības, kas pastāv gan starp diviem principiālajiem Eiropas politikas virzieniem labējiem liberālajiem spēkiem un kreiso sociāldemokrātu un sociālistu spēkiem, gan principiālo uzskatu dalījumu starp Savienības valstīm — tajās, kas vēl arvien atbalsta un seko taupības politikai un tajās, kas tai arvien vairāk nepiekrīt. Tādējādi Grieķijai jau izdevies saņemt zināmus atbalsta signālus ne tikai no Itālijas un politiski radniecīgā Itālijas premjera Mateo Renci, bet pat zināmu atbalstu no Britu finanšu ministra Džordža Osborna.
“Mums bija konstruktīva diskusija. Ir pilnīgi skaidrs, ka Grieķijas un eirozonas konflikts ir lielākais drauds globālajai ekonomikai un rada pieaugošus riskus arī Lielbritānijā. Eiropā tāpat kā Lielbritānijā ir īstais laiks izvēlēties kompetenci nevis haosu. Es mudināju Grieķijas finanšu ministru rīkoties atbildīgi. Taču tāpat ir arī svarīgi, lai eirozonai būtu labāks plāns darba vietu un izaugsmes nodrošināšanai. Mums ir bijis šāds plāns Lielbritānijā. Un pie tāda plāna arī jāstrādā tagad, jo īpaši šajos nedrošajos laikos,” pauda Osborns.
Līdz šim nepiekāpīgāko pozīciju Atēnu ceļā paudis eirozonas valstu jeb eirogrupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Dijselblūms.
Pagaidām nekādi negatīvi komentāri un biedinājumi nav spējuši apturēt apņēmības pilno Grieķu tandēmu. Viņi rēķinās ne tikai ar Itālijas premjera, bet arī Francijas prezidenta atbalstu, kas nav slēpis šaubas par Vācijas taupības politiku. Turklāt Grieķu dumpinieku Eiropas tūre atbalsojusies Spānijā, kur popularitāti iegūst sociālistu kustība “Podemos”.
Lielāki politiski satricinājumi Dienvideiropā ne tikai turpina graut Vācijas iepriekš nesatricināmās pozīcijas Eiropas Savienības politiskajā vadībā, bet arī rada augošu neuzticību pasaules finanšu tirgos.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
