"Ko vispār Krievijas valdība domāja, kad par ziemas olimpisko spēļu vietu tā pieteica rajonu, kurā nav nopietnas ziemas un kura tuvumā ir organizētie dumpinieki!? Kremlis izlēma, ka Ziemeļkaukāza problēma ir atrisināta. Taču vardarbība tur apsīkst un periodiski saasinās. Krievijas vadība nav spējusi to izbeigt," uzskata Āzijas un Kaukāza institūta pētniecības direktors un „Zīda ceļa” tematu konferences viesis Svante Kornells.
Atšķirībā no iepriekšējām olimpiskajām pilsētām, drošības ziņā Soči ir daudz vārīgāki. Tikai 200 km tos šķir no Kabardas-Balkārijas, kur pērn politiskā vardarbība paņēma 156 upurus. Reģionā kūsā etnisks naids, separātistu kustības, organizētā noziedzība, islāmistu radikāļi. Jau minētais Pols Goubls brīdinājis, ka norišu saplūdums Soču spēles var pārvērst nevis par Krievijas triumfu, bet postu.
Pēc Soču apstiprināšanas spēlēm uzbrukt piedraudējuši tā sauktā Dagestānas vilajata džihādisti, viena no reģionā stiprākajām bruņotām islāmistu radikāļu grupām. Taujāts, vai pētnieks pieļauj, ka sporta svētkiem uzbruks bruņotas bandas, lai liktu par sevi runāt, vai, spītējot drošības pasākumiem, iespējami terora akti citviet, kamēr drošībnieki koncentrēsies uz Sočiem, Kornells atzīst, ka būtu pārsteigts, ja tas nenotiktu.
Tur, kur pastāv aktīva nemiernieku kustība un neapstrīdams mērķis - Olimpiskās spēles, - es būtu pārsteigts, ja šāds scenārijs nepiepildītos," saka Kornells.
Čečenijas un Dagestānas piemērs
Taujāts, vai Maskavai visā reģionā vajadzētu rīkoties pēc Čečenijas parauga: ar uguni un zobenu izsvēpēt citādi domājošos un iepludināt naudu, lai visus nomierinātu; sacelt Kaukāza debesskrāpjus un lieta darīta, Kornells uzskata, ka nauda Kadirovam ir palīdzējusi.
"Domāju, ka tas, ko Kadirova kungs sasniedzis Čečenijā ar mierīgiem līdzekļiem, ir tas, ko separātisti vēlējas 90.gados - faktiski neatkarīgu valsti. Atšķirība tāda, ka Kadirova kungs skatās uz Putina kungu kā savu vadoni. Kadirovs nevada Čečeniju pēc Krievijas likumiem, tikai viņš ir lojāls Putinam. Protams, naudas injekcijas viņam palīdz," saka pētnieks.
Nesen daudzi pirmoreiz ieklausījās, kas ir Dagestāna: šajā Krievijas republikā pērn pusgadu pavadījis viens no Bostonas spridzinātājiem. Dagestāna atgādina Čečeniju pirms 10 gadiem, un pašlaik tur pieņemas spēkā organizētas islāmistu radikāļu grupas. Korupcijas apmēri liedz cilvēkiem ticību taisnīgumam, daudzi dagestānieši labāk pievienojas džihādistiem.
"Dagestāna atšķiras no Čečenijas, kur dominē viena etniskā grupa. Pēdējos 20 gados tur valdīja stabilitāte. Tāda, kad 12 cilvēki stāv aplī un cits citam pie galvas tur pielādētu ieroci: ne mazākās kustības. Dagestānā ir gan klanu, gan daudzo tautību apstāklis. Ja tā sašķelsies, tā nebūs kontrolējama," norāda Kornells.
Vēl nesen Ziemeļkaukāza klani bija ļoti noderīgi Kremlim. Tos ilgstoši uzskatīja par stabilizējošu apstākli, autoritārās varas bāzi “uz vietām”. Mazās grupas visu kontrolē un garantē, ka nebūs protesta mītiņu un citu brīvdomības paudumu. Tagad Maskava sāk uzlūkot klanus kā draudus, kas korumpētības un noziedzības saišu dēļ grauj federālās varas tēlu.
Dagestānas galvaspilsētas mērs Amirovs 15 valdīšanas gados šķita neaizskarams, - viņa arests ir pārsteidzis un vedina domāt, vai nesen Kremļa ieceltais Dagestānas galva Abdulatipovs atsūtīts attīrīt republiku no klanu sistēmas. Atklājās Amirova saikne ar Izmeklēšanas komitejas pārstāvja slepkavību. Ņemot vērā, ka mērs neslēpa vēlmi kļūt par Dagestānas prezidentu, Maskava juta, ka jāpasteidzas.
"Kad visi ir korumpēti, korupcija paliek selektīva un politiska. Vai arests veikts, lai rādītu rīcības iespaidu Maskavai vai citu klanu interesēs, grūti pateikt. Korupciju, organizēto noziedzību Ziemeļkaukāzā nevar izskaust, kamēr nav atrisināta visas Krievijas problēma. Kamēr pastāv sistēma, kas dibināta uz KGB mentalitāti, un valsts vadīšana saistīta ar feodāla tipa varas sadali, bāzējas uz naftu un gāzi, reģiona problēmas neizzudīs," prognozē pētnieks.
Arī Jeļcina vadības stils nepalīdzētu
Taujāts, vai situācija Ziemeļkaukāzā mainītos, ja tagad pie varas būtu Jeļcins un viņa komanda, Kornells uzskata, ka smagās, drošībnieku kontrolētās varas vertikāles nebūtu, bet citādi diez vai.
"Zināmā mērā būtu citādi, jo nebūtu ļoti smagās varas vertikāles, kuru kontrolē drošības dienesti, kas visu diriģē. Bet vai tas būtu novedis pie citas sistēmas? Margināli varbūt. Jeļcina laikā problēma bija visaptverošas centrālās varas trūkums. Putins ir centies uzbūvēt varas vertikāli, bet Ziemeļkaukāzā viņš nav veicis neko produktīvu," saka Kornells un norāda, ka Jeļcina sistēma balstījās uz vietējiem klaniem, cilvēkiem, kuri bija autoritātes.
"Tipisks piemērs – ģenerālis Ruslans Auševs, kuram Ingušijā izdevās saglabāt stabilitāti, bija populārs un prata palikt ārpus Čečenijas kara. Bet Kremlis viņu nekontrolēja, viņu neuzskatīja par lojālu personīgi Putinam, un nobīdīja malā. Kad Krievijas vadība atceļ līderus ar stingru vietējo bāzi, bet ieceļ ingušu, kabardieti vai citu, kuram nav dziļu vietējo sakņu un viņš ir tikai lojāls Kremlim, stāvoklis stipri pasliktinās," saka Kornells.
Interese par reģionu nenoturīga
Ziemeļkaukāzs ir neatrisināmām problēmām pilns lielās Musulmaņu pasaules gabals. Tā iekšējās grūtības un sadursmes savos plašākajos mērķos izmanto agresīvie islāmistu fundamentālisti, džihādisti.
Bet ir iespaids, ka Rietumu pasaulei šis reģions liekas par tālu, lai uztrauktos.
"Kad izrādījās, ka Bostonas maratona bumbotāji ir čečenu un dagestāniešu cilmes, interese kāpa, bet drīz vien noplaka," atzīst pētnieks.
Taču attīstās Afganistānas stila situācija, un tas notiek Eiropā, - jo Ziemeļkaukāzs ir Eiropā. Tas ir pie Melnās jūras, pie Eiropas Savienības robežas, bet tur briest nekontrolējama situācija, kuru mēs, rietumi, nevaram ietekmēt.
Ziemeļkaukāzam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Eiropa apzinās, ka var maz ko ietekmēt. Krievi greizsirdīgi uztver jebkādu Rietumu iejaukšanās formu Ziemeļkaukāzā. Neviens nevēlas lieki sarūgtināt Putina Krieviju un nodarboties ar to.
Lai nezaudētu Ziemeļkaukāzu un tālāku valsts sairšanu, krieviem atliek aizvien spēlēt vecāko brāļu lomu un turpināt piebarot jaunākos ģimenes locekļus. Ne velti etnisko krievu vidū aizvien populārāka kļūst ideja par atbrīvošanos no Ziemeļkaukāza.
