Vēl līdz nesenam laikam Ēresunda tilts, kas savieno Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu ar Zviedrijas dienvidos esošos Malmes pilsētu, tika uzskatīts par ciešākas sadarbības simbolu starp šīm divām Eiropas valstīm. Tūkstošiem cilvēku katru dienu šķērso šo garo tiltu, lai nokļūtu darbā, mājās vai kādās darīšanās pretējā krasta pusē. Tagad šis ceļš var aizņemt līdz pat divas reizes ilgāku laiku.
Zviedrija ir starp tām Eiropas valstīm, kas ir uzņēmusi vislielāko patvēruma meklētāju īpatsvaru pret iedzīvotāju skaitu. Tādēļ šobrīd Stokholma vēlas dažādos veidos ierobežot iebraucēju plūsmu. Līdz ar to uz laiku ir atjaunota dokumentu kontrole, šķērsojot robežu. Visām transporta kompānijām ir uzlikts par pienākumu pārbaudīt, vai pasažieriem ir ceļošanai derīgi dokumenti. Ja tas netiks darīts, pārvadātājiem tiks uzlikts sods līdz pat 5000 eiro par braucienu.
Tomēr, ja pirms iekāpšanas tālsatiksmes autobusā, prāmī vai lidmašīnā dokumentus pārbaudīt ir salīdzinoši vienkārši, tad paspēt to izdarīt ātrgaitas vilcienā pusstundas laikā kamēr tas šķērso tiltu, nav iespējams. Tādēļ Zviedrijas dzelzceļa uzņēmums “SJ” ir paziņojis, ka apturēs tiešo vilcienu satiksmi starp Malmi un Kopenhāgenu. Turpmāk pasažieriem ir jāveic pārsēšanās Kopenhāgenas lidostā. Tur uz viena no peroniem ir ierīkots žogs un tiek veikta dokumentu pārbaude.
Ir samazināts arī vilcienu skaits, un pasažieri tiek brīdināti, ka ierasto 40 minūšu vietā viņiem ceļā varētu nākties pavadīt papildu pusstundu. Dānijas dzelzceļa uzņēmuma “DSB” preses sekretārs Tonijs Bispeskovs ir sacījis Zviedrijas Radio, ka šādas dokumentu pārbaudes katru dienu izmaksā uzņēmumam vienu miljonu Dānijas kronu jeb aptuveni 130 tūkstošus eiro.
Līdzīga dokumentu pārbaude uz perona jau kādu laiku tiek veikta arī pirms iekāpšanas ātrgaitas vilcienā starp Parīzi un Briseli. Jāsaka gan, ka daudzās citās pilsētās šajā vilcienā var iekāpt bez papildu pasu kontroles.
Tāpat Dānija sākusi ceļotāju dokumentu pārbaudi uz robežas ar Vāciju. Komentējot abu valstu lēmumus, Vācija brīdinājusi, ka Šengenas zona ir briesmās.
Zviedrijas valdība ir uzsākusi dokumentu pārbaudes uz robežām jau novembrī. Tomēr par spīti tam valstī turpina ierasties aptuveni 2000 patvēruma lūdzēju dienā. Kā apgalvo Stokholma, tas ir vairāk, nekā šī valsts spēj tikt galā.
Zviedrija 2015. gadā ir saņēmusi aptuveni 150 000 patvēruma lūgumus. Savukārt Dānija tikai aptuveni 20 000. Tas lielā mērā tiek skaidrots ar esošās Dānijas valdības politiku pret patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Piemēram, viena no jaunākajām iniciatīvām paredz atņemt bēgļiem gandrīz visas vērtslietas, lai palīdzētu segt šo cilvēku uzturēšanas izmaksas. Tāpat pastāv arī vēlme pagarināt laiku, pēc kura bēgļi var pretendēt uz ģimeņu atkalapvienošanos, lai uzaicinātu savus tuvākos radus uz Dāniju.
