Likumprojektā ļauts palielināt karavīru skaitu līdz 250 000 cilvēku, līdzšinējo 184 000 vietā.
Aizsardzības ministra vietnieks Petrs Meheds norādīja, ka armijas personāla skaita palielināšana nepieciešama, lai aizstāvētu valsts suverenitāti. Pēc tam, kad karš ar kaujiniekiem beigsies, tad Ukraina varēs lemt par pakāpenisku karavīru demobilizāciju.
Vienlaikus Ukrainas valdība ceturtdien pavēstīja, ka tās armija ir sākusi otro posmu smago ieroču atvilkšanā, un tas notiek saskaņā ar Minskā 12.februārī panākto vienošanos.
Tikmēr agrās ceturtdienas stundās Širokines ciematā, uz austrumiem no Mariupoles ir notikusi sadursme starp kaujiniekiem un Ukrainas spēkiem. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Zorjans Škirjaks uzreiz arī piebildis, ka nopietnu kauju abu pušu starpā gan neesot.
Vienlaikus izskanējis, ka ASV prezidents Baraks Obama ir nolēmis vēl par vienu gadu pagarināt termiņu tām sankcijām, kas Krievijai noteiktas pērn 6. martā saistībā ar tās rīcību Krimā. Savukārt Eiropas Savienība pagarinājusi pērn piemērotās sankcijas pret bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un citām viņa tuva loka personām.
Kā ziņots, ka Ukrainas armija 26.februārī sākusi smagā bruņojuma atvilkšanu no konflikta zonas valsts austrumos, kā to paredz 12.februāra „Minskas-2” vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu.
Arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi iepriekš saskaņojuši dokumentus par smagā bruņojuma atvilkšanu no sadursmes līnijas ar Ukrainas spēkiem un paziņoja, ka sāks bruņojuma atvilkšanu svētdien, 22.februārī, taču izpilde kavējās.
21.februārī notika arī gūstekņu apmaiņa, atbrīvoti 139 ukraiņu karavīri un 52 separātisti. Arī gūstekņu apmaiņu paredzēja Minskā 12.februārī panāktā vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Tā paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Tomēr arī nedēļu pēc uguns pārtraukšanas no Ukrainas nepārtraukti pienāca ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
