Tā sauktais referendums esot noritējis četras dienas – no 23. līdz 27. septembrim. Pēc visu balsu saskaitīšanas Luhanskas apgabalā pievienošanos Krievijai it kā esot atbalstījuši vairāk nekā 98% balsotāju, Zaporižjas okupētajā daļā – 93%, bet krievu sagrābtajā Hersonas daļā – vairāk nekā 87%. Doneckā balsis vēl tika skaitītas, taču jau tika prognozēts, ka teju 95% būs nobalsojuši par pievienošanos.
Doneckā publiskoti diezgan apbrīnojami un līdz ar to arī apšaubāmi rezultāti, jo vēlētāju aktivitāte esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši pat vairāk nekā 99% vēlētāju. Luhanskas apgabalā atbalstītāju skaits īpaši neatpaliek – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%.
Kā prognozē vairums ekspertu, Krievijas puse jau tuvāko dienu laikā varētu paziņot par četru okupēto Ukrainas reģionu pievienošanu Krievijai. ASV domnīca "Kara izpētes institūts" pieļauj, ka paziņojums par aneksiju varētu būt gaidāms jau piektdien, bet līdzšinējā tā dēvētā specoperācija varētu tikt pārdēvēta par pretterorisma operāciju. Krievijas Federācijas padomes spīkere Valentīna Matvijenko ir paziņojusi, ka senatori par okupēto teritoriju iekļaušanos Krievijas Federācijā varētu lemt 4. oktobrī.
Uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pārstāvjus, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka pēc šiem pseidoreferendumiem viņam ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vairs nav par ko runāt.
Pēc Zelenska vārdiem, aneksija ir tāda rīcība, kas nostādīs Krieviju vienu pret pārējo cilvēci.
Ukrainas prezidents arī uzsvēris, ka tagad ir nepieciešama reakcija un nosodījums no visām pasaules valstīm.
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) jau gatavojas iesniegt rezolūcijas projektu, kurā nosodīti viltus referendumi, aicinot valstis neatzīt jebkādu mainītu Ukrainas statusu, kā arī pieprasot Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām teritorijām. Šādas rezolūcijas apstiprināšana gan, visticamāk, nebūs iespējama, jo Krievija ir solījusi izmantot savas veto tiesības. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja balsojumus nosaucis par caurskatāmiem un atbilstošiem visām Rietumu normām, piebilstot, ka Rietumu mērķis ir novājināt Krieviju. Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos un miera veicināšanas jautājumos Rozmarija Dikarlo ir uzsvērusi, ka Apvienotās Nācijas ir pilnībā uzticīgas Ukrainas suverenitātei, vienotībai, neatkarībai un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās.
Pēc šiem referendumiem ir aktualizējies jautājums, vai Ukraina drīkstēs pret šiem reģioniem pielietot ārvalstu piegādātās militārās tehnoloģijas. Iepriekš Amerikas Savienotās Valstis bija paziņojušas, ka viens no palīdzības sniegšanas priekšnoteikumiem ir tāds, ka šos ieročus nedrīkst lietot pret Krievijas teritoriju. Taču, kā tagad paziņojis ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Savienotās Valstis neiebilst pret šo ieroču lietošanu okupētajās teritorijās. Komentējot šos izteikumus, Krievijas vēstnieks ASV Antonovs norādījis, ka Savienotās Valstis ir pietuvojušās ļoti bīstamai robežai un kļuvušas par konfliktā iesaistīto pusi.
Kā ir pastāstījusi Ukrainas vicepremjere, uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas lietu ministre Irina Vereščuka, pēdējo divu mēnešu laikā no Hersonas, Zaporižjas un Doneckas apgabalu piefrontes rajoniem ir evakuēti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Vereščuka norādījusi, ka uz laiku okupēto valsts dienvidu teritoriju iedzīvotājiem joprojām ir iespēja no reģiona izbraukt, taču vīriešiem tā paliek sarežģītāka ar katru dienu. Ja okupētās teritorijas neizdosies pamest, visticamāk, vīrieši tiks mobilizēti.
KONTEKSTS:
Krievijas okupētajā Ukrainas daļā piektdien sākās pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai, un atbilstoši okupantu plānam tie ilga piecas dienas.
Pseidoreferendumu rīkošanu okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās nosodījusi Kijiva un Rietumi, kas šo farsu negrasās nedz atzīt par leģitīmu balsošanu, nedz ņemt vērā tā iznākumu. Nevienam nav šaubu, ka balsošanas parodijā atbilstoši Kremļa versijai tiks "atbalstīta" pievienošanās Krievijai, savukārt analītiķi brīdina, ka tam sekojošā formālā aneksija konfliktā var izraisīt jaunu eskalāciju.
Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka pseidoreferendumi pamatā vajadzīgi Krievijas sabiedriskās domas ietekmēšanai, lai pēc sakāvēm kaujas laukā Ukrainā attaisnotu mobilizāciju.
