Dažas no kļūdām, kas ASV pēdējās desmitgadēs izmaksājušās visdārgāk, izraisījusi nevis ASV savaldība, bet „vēlēšanās steigties iesaistīties militārās avantūrās, pietiekami neapsverot sekas.” Tā paziņoja ASV prezidents Baraks Obama, trešdien uzrunājot kadetus Vestpointas Militārās akadēmijas izlaiduma ceremonijā, norādot, ka viņi ir pirmā izlaiduma klase kopš 2001.gada 11.septembra teroraktiem, kas varētu netikt nosūtīta uz kaujas operācijām Irākā vai Afganistānā.
Obama solīja jaunu Vašingtonas ārlietu politiku, kas būs balstīta uz „kolektīvu rīcību” kopā ar sabiedrotajiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ASV, gan tikai galējas nepieciešamības gadījumā, vienpusēji izmantos militāro spēku, ja to prasīs valsts pamatintereses. Tomēr viņš arī norādīja, ka tajā pašā laikā ASV ir pašai sev jājautā, vai attiecīgā rīcība ir samērīga un efektīva, piebilstot, ka „starptautiskās sabiedrības viedoklis ir svarīgs.
„Amerikai ir vienmēr jābūt vadošajai lomai uz pasaules skatuves. Ja mēs to nedarīsim, tad neviens to nedarīs. Bruņotie spēki ir un vienmēr būs šīs vadības mugurkauls. Tomēr ASV militārā rīcība nevar būt vienīgā vai pat galvenā mūsu vadības komponente ikvienā gadījumā. Tikai tāpēc, ka mums ir labākais āmurs, tas nenozīmē, ka ikviena problēma ir nagla,” sacīja Obama.
Kā vienu no šādas ārpolitikas plāna daļām Obama paziņoja par 5 miljardu ASV dolāru fonda izveidi, kas būs paredzēts cīņai pret terorismu un palīdzībai sabiedrotajiem. Kā piemērus viņš minēja Jemenas drošības spēku apmācību, kas sākuši ofensīvu pret reģionālo „Al-Qaeda” atzaru, starptautisko spēku atbalstu Somālijā, sadarbību ar Eiropas valstīm Lībijas bruņoto spēku un robežkontroles apmācībai, kā arī Francijas operāciju atbalstam Mali.
Analītiķi norāda, ka Obama vēlas nostiprināt vidusceļu starp intervencionistiem, kas grib stingru ASV rīcību, un izolacionistiem, kas ārvalstu problēmu risināšanā negrib iesaistīties.
Noraidot ASV republikāņu kritiku par to, ka Obama nav bijis pietiekami stingrs pret Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu saistībā ar Ukrainas krīzi, ASV prezidents tostarp paziņoja, ka sekmīgas Ukrainas prezidenta vēlēšanas attaisnojušas viņa politiku veidot starptautisku koalīciju Krievijas izolēšanai.
„Krievijas pēdējā laika rīcība atsauc atmiņā laiku, kad padomju tanki iebrauca Austrumeiropā. Bet šis nav aukstais karš. Aizvadītajā nedēļas nogalē miljoniem ukraiņu balsoja vēlēšanās, vakar es runāju ar viņu nākamo prezidentu. Mēs nezinām, kā izvērtīsies situācija, un priekšā gaidāmi nopietni izaicinājumi,” norādīja Obama.
Obamas uzruna sekoja dienu pēc tam, kad viņš paziņoja par plānu ASV karaspēku no Afganistānas izvest līdz 2016.gada beigām. Saskaņā ar to, līdz nākamā gada sākumam Afganistānā būs palikuši 10 tūkstoši karavīru, bet, sākot ar 2017.gadu, tur paliks nepilns tūkstotis tikai vēstniecības apsargāšanai, afgāņu karavīru apmācīšanai un drošības atbalstam.
