Maltas parlamenta lēmumus piešķirt šīs valsts pilsonību gandrīz jebkuram, kurš var samaksāt 650 tūkstošus eiro, izraisīja lielu pārsteiguma vilni daudzviet Eiropā. Maltas valdība sagaida, ka gadā varētu tikt saņemti aptuveni 200-300 pilsonības pieteikumu. Tie tiks izskatīti un cilvēki ar kriminālo pagātni tiks noraidīt, sola Maltas premjers Džozefs Muskats.
Šāda norma parāda atšķirību starp valstīm, kur ir aizvēsturiska ekonomika, un tādām, kur ekonomikas modelis ir vērsts uz nākotni," Maltas medijiem sacīja premjers Muskats. Viņš arī piebilda, ka līdzīga kārtība darbojas arī citviet, tostarp Latvijā.
Pēc Maltas valdības prognozēm, valsts budžets no jaunās normas pirmajā gadā varētu iegūt 20 līdz 30 miljonus eiro. Turklāt 10 tūkstoši eiro tiks paturēti, pat ja pilsonības pieteikums tiks noraidīts. Lai Maltas pilsonību varētu iegūt arī pieteicēja laulātais partneris un bērni, par katru no viņiem būtu nepieciešams piemaksāt vēl 25 tūkstošus.
Vaicāts par jauno normu, Eiropas Komisijas runasvīrs Mikele Čerkone sacīja, ka par pilsonības piešķiršanas nosacījumiem katra valsts lemj patstāvīgi un Brisele tur neko nevar ietekmēt:
„Atbildības jomas ir skaidri nodalītas. Ja tā ir Eiropas Savienības atbildības joma, tad Eiropas Komisija sniedz komentāru vai pat dara vairāk. Bet šajā gadījumā tā ir tikai un vienīgi dalībvalstu atbildības joma. Tādēļ Komisijai šajā gadījumā nav komentāru."
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā" sacīja, ka viņam nebūtu pieņemama pilsonības tirgošana par noteiktu naudas summu.
„Es personīgi uzskatu, ka pilsonība nav kaut kas tāds, kas ir jātirgo. Es nepiekristu kā politiķis vai, ja es būtu parlamentā, es nepiekristu tam, ka mēs pilsonību varētu tirgot par naudu. Par uzturēšanās atļaujām - tā ir cita lieta. Bet savukārt es esmu ļoti pārliecināts, ka mums ir jāpaplašina savs pilsoņu loks, ja šeit ir runa par vērtībām."
Uzturēšanās atļaujas pret noteiktu ieguldījumu ekonomikā tiek piešķirtas vairākās Eiropas dalībvalstīs, un šeit situācija ir nedaudz atšķirīga.
„Ja mēs runājam par uzturēšanās atļaujām, tad te situācija ir līdzīga, bet ne gluži identiska. Pašreiz normas, kas nosaka trešo valstu investoru iebraukšanu Eiropas Savienībā, nav atrunātas Eiropas likumos. Tādēļ katra dalībvalsts var pati noteikt nosacījumus trešo valstu investoru piesaistei," norāda Eiropas Komisijas pārstāvis Čerkone.
Malta, tāpat kā Latvija, ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Tādēļ, izsniedzot šīs Vidusjūras salas pasi, tiek dotas tiesības dzīvot un strādāt arī visās pārējās 27 dalībvalstīs.
