“Vēl nepieciešams vienoties par šāda samita priekšnoteikumiem,” informēja Šteinmeijers.
Viņš arī piebilda, ka ārlietu ministri sarunas varētu turpināt nākamnedēļ. Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka ir jāuzsāk tiešas sarunas starp Ukrainu un Krievijas finansētajiem un apbruņotajiem separātistiem par konstitucionālajām reformām.
Četru ministru kopīgajā paziņojumā teikts, ka tuvāko dienu laikā jātiekas tā dēvētajai kontaktgrupai. Tās mērķis būtu panākt vienošanos par pilnīgu pamiera līguma īstenošanu Ukrainas austrumos.
Jau ziņots, ka četru valstu vadītāju samits sākotnēji bija plānots 15.janvārī Kazahstānas galvaspilsētā Astanā. Ukrainas prezidents Petro Porošenko decembrī paziņoja, ka 15.janvārī, tas ir, šo ceturtdien, tiksies ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, kā arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Tomēr šobrīd nav skaidrs, vai šāda sanāksme tiešām notiks.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedalīšanās tā sauktajās “Normandijas formāta” sarunās Astanā būs atkarīga no sagatavošanās darba ekspertu līmenī rezultātiem, paziņojis prezidenta pārstāvis.
Jaunu spriedzi Krievijas un Ukrainas attiecībās arī ienesusi Kijevas vēlme tuvoties NATO. Lavrovs ir pēdējais no Krievijas redzamākajiem politiķiem, kas publiski paudis, ka Ukrainas – lielās un stratēģiski nozīmīgās kaimiņvalsts - pievienošanās NATO ir Maskavai absolūti nepieņemama. Viņš uzsvēris, ka šis mērķis ir Krievijai nedraudzīgs solis un ka Ukrainas centieni iestāties NATO rada draudus pašas Eiropas drošībai, savukārt Rietumi šo situāciju provokatīvi izmanto, lai radītu vēl lielāku spriedzi Krievijas un Ukrainas starpā.
Konfliktā Ukrainas austrumos, kur prokrieviskie separātisti pasludinājuši neatkarību un ar kuriem kopš aprīļa cīnās Ukrainas armijas spēki, gājuši bojā 4800 cilvēki, bet kopš septembra, ka tika izsludināts neefektīvs pamiers, nogalināti 1300 cilvēki.
