NATO sanāksmē Rinkēvičs iestājas par lielāku militāru un praktisku atbalstu Ukrainai

NATO ārlietu ministru sanāksmē Bukarestē šonedēļ Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm ir morāls pienākums palielināt divpusējo un kopīgo militāro atbalstu Ukrainai, kā arī jāpalīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem ziemā.

Ārlietu ministrija informēja, ka diskusijā par atbalstu Ukrainai Rinkēvičs norādīja, ka Krievijas eskalējošie soļi, ieskaitot masīvos raķešu uzbrukumus Ukrainas pilsētām un kritiskajai infrastruktūrai, kā arī bezatbildīgā kodolretorika ir pazīmes, kas liecina, ka Krievijai nav izdevies sasniegt tās stratēģiskos mērķus.

Ministrs uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm ir morāls pienākums ne tikai turpināt, bet pat palielināt divpusējo un kopīgo militāro atbalstu Ukrainai. Tāpat NATO dalībvalstīm jāpalīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem, sevišķi ziemas periodā, lai novērstu humanitāro katastrofu.

"Kopā ar Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministriem Kijivā iepazinos ar traģiskajām sekām, ko izraisījuši Krievijas uzbrukumi civilajiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Mums jāapvieno spēki, lai palīdzētu atjaunot Ukrainas infrastruktūru, kas smagi cietusi Krievijas uzbrukumu dēļ. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu politiski un praktiski, sniedzot palīdzību Ukrainas enerģētikas sektoram tik ilgi, cik būs nepieciešams. Aicinām visus sabiedrotos rīkoties līdzīgi," paziņojumā medijiem citēts Rinkēvičs.

Runājot par Krieviju, ārlietu ministrs atzina, ka tās radītie draudi eiroatlantiskajai drošībai nav mazinājušies.

"Krievija joprojām ir nopietnākais un tiešākais drauds NATO pārskatāmā nākotnē.

Mūsu reakcijai uz Krievijas konfrontējošo pieeju, militārajiem draudiem un hibrīdajām aktivitātēm ir jābūt labākai sagatavotībai un noturībai, kā arī stingrai atturēšanai un aizsardzībai. Mums jāsamazina mūsu ievainojamība un atkarība, kā arī jāpalielina ieguldījums aizsardzībā," norādīja Rinkēvičs.

Savukārt par ilgtermiņa izaicinājumu uzskatāma Ķīna. "Ķīnas uzvedība un pašpārliecinātība globāli un reģionāli rada izaicinājumus un riskus mūsu drošībai. Mums jāturpina rūpīgi izvērtēt Ķīnas un Krievijas stratēģiskā partnerība, kas var radīt neparedzamas ģeopolitiskas sekas," uzsvēra Rinkēvičs.

Tāpat ministrs atzina, ka alianse viena nevar atrisināt Ķīnas radītos kompleksos izaicinājumus. Tāpēc Latvija atbalsta padziļinātu sadarbību ar Āzijas un Klusā okeāna partneriem un Eiropas Savienību.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti