Šī gada pašā sākumā notikušie uzbrukumi Francijā ir kārtējo reizi aktualizējuši jautājumus gan par drošību Eiropā, gan par dažādu kultūru savstarpējo izpratni, gan par kopīgajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem nākotnē.
Kā Eiropas Parlamenta debatēs norādīja ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, pati Eiropas Savienība savulaik tika izveidota pēc milzīgas traģēdijas – Otrā pasaules kara – un laika gaitā tā kļuva par miera un stabilitātes reģionu. Eiropas Savienības dibinātāju centieni rūpēties par šāda miera un stabilitātes saglabāšanu ir vainagojušies ar Nobela miera prēmiju. Šoreiz, pēc kārtējās traģēdijas Francijā, Eiropai atkal ir iespēja sevi pierādīt, uzskata Mogerīni:
"Ja mēs nevēlamies, lai mūsu Eiropa paliek par vēsturi un pazūd pagātnē, mums ir jābūt tikpat drosmīgiem un gudriem kā mūsu dibinātājiem. Pēc traģēdijas Parīzē mums ir jābūt spējīgiem no jauna pārbūvēt Eiropas Savienību, pierādot mūsu spēku un mūsu solidaritāti, sākot tieši ar mums pašiem. Parīzē notikusī traģēdija parāda gan Eiropas pilsoņiem, gan daudziem citiem ārpus Eiropas robežām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt patiesi vienotiem. Ne tikai vārdos vai uz papīra, bet arī dzīvē."
Kā norāda Federika Mogerīni, eiropiešu sadarbība ir nepieciešama pilnīgi visiem pilsoņiem, jo no tā ir atkarīga gan reģiona ekonomiskā, gan politiskā, gan arī militārā drošība. Ārlietu pārstāve arī ir pārliecināta, ka uzbrukumi Francijā pierāda, ka faktiski nav nekādu robežu starp vietējiem notikumiem un notikumiem kaut kur citur pasaulē. Federika Mogerīni arī aicinājusi domāt par ilgtermiņa drošības stratēģiju, kā arī īstenot saskaņotu politiku dažādu ES institūciju iekšienē.
"Galvenais ir saprast, ka mūsu drošība nav tikai birokrātisks jautājums. Tas ir patiesi drošības, aizsardzības un pilsoniskās drošības jautājums, kam jāaptver visas ikdienas dzīves sfēras. Uz visiem izaicinājumiem mums ir jāatbild ar koordinētu darbību, un tas būs viens no lielākajiem mūsu kopējās ārējās un drošības politikas izaicinājumiem turpmāko mēnešu laikā. Attīstības sadarbības politikas jomā mēs esam panākuši šādu sadarbību, taču tagad mums ir jāpaņem pazīstamais sauklis „just do it” jeb „vienkārši izdari to” un jāpanāk šāda sadarbība arī citās jomās," saka Moderīni.
Vienlaicīgi augstā pārstāve arī atzīst, ka pašreizējām problēmām nav vienkāršu risinājumu. Neviena problēma nav tikai balta vai melna, un Eiropai ir nepieciešams pamatīgāk iedziļināties un izprast gan problēmas pašā ES, gan tās kaimiņos, gan tālu aiz tās robežām. Tāpat Mogerīni norāda, ka ir nepieciešams strādāt pie kultūras kontaktu veicināšanas, kā arī pārskatīt veidus, kā pasaulei tiek stāstīts par ES, jo daudzas no pielietotajām metodēm joprojām atgādinot pagājušo gadsimtu. Augstā pārstāve arī ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai ir pienācis laiks pārstāt norādīt uz saviem trūkumiem, tā vietā koncentrējoties uz savu varu un spējām:
"Galvenā mācība, ko mēs esam guvuši šo nedēļu laikā, ir tāda, ka mums arī turpmāk ir jābūt tai supervarai, kas cīnās par mieru, dialogu, cilvēktiesībām un cieņu. Tikai eiropieši zina, ka miers nav tikai kara neesamība, bet arī cilvēktiesību, drošības un vienlīdzības ievērošana un veicināšana."
Taču Eiropas Parlamenta deputātu viedokļi par Eiropas Savienības lomu turpmāko drošības izaicinājumu pārvarēšanā ir visai atšķirīgi. Ja vairums tomēr atzīst, ka kopīga Eiropas Savienības atbilde un ciešāka sadarbība ir labākais risinājums problēmu atrisināšanai, citi deputāti ir pārliecināti, ka šie ir pārāk izplūduši jēdzieni un Eiropas Savienībai vairāk būtu jākoncentrējas uz mazāku un konkrētāku jautājumu atrisināšanu, jo tas sniegtu lielāku labumu īsākā termiņā.
