Ja Eiropas Savienība izveidos savu vienotu armiju, tā daudz pārliecinošāk spēs reaģēt uz draudiem gan 28 dalībvalstīs, gan Eiropas Savienības kaimiņvalstīs. Šādu pārliecību intervijā vācu izdevumam „Welt am Sonntag” paudis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Pēc viņa vārdiem, šāda Eiropas līmeņa armija būtu arī mājiens Krievijai par to, ka Eiropa ļoti nopietni attiecas pret savu vērtību aizstāvību. No otras puses, arī visai pārējai pasaulei tiktu nosūtīts spēcīgs signāls par to, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vidū kara nekad nebūs un ilgtermiņa tiktu sperts ļoti nozīmīgs solis kopējās drošības un aizsardzības politikas veidošanā.
Kā uzsvēris Žans Klods Junkers, Eiropa pēdējā laikā ir ievērojami zaudējusi savu prestižu un arī ārpolitikas jomā tā bieži vien netiekot uztverta nopietni. Bieži vien tas saistīts arī ar Eiropas Savienības ekonomiskajām problēmām. Taču, kā uzskata Junkers, taupības apstākļos sadarbība valstu starpā ir īpaši nozīmīga. Uz potenciālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem norāda arī Eiropas Komisijas preses pārstāvis Margaritis Shinas:
„Mums ir pieejami pētījumi, kuros redzams, ka šāda aizsardzības sektora sadarbība potenciāli gadā varētu palīdzēt ietaupīt līdz pat 120 miljardiem eiro. Eiropas līgumi jau paredz likumisko bāzi resursu un militāro spēju apvienošanai un kopīgai lietošanai. Tieši šajā sfērā Junkers vēlas redzēt vēl lielāku progresu. Sagaidāms, ka šis jautājums tiks izskatīts jūnijā gaidāmajā Eiropas Savienības samitā.”
Jautājums par Eiropas Savienības armiju politiskajā dienaskārtībā ir figurējis jau diezgan ilgu laiku, īpaši pastiprinoties tieši notikumiem Ukrainā. Taču līdz šim šāds piedāvājums vienmēr ir saskāries ar asu opozīciju. Viens no asākajiem iebildumiem saistīts ar to, ka Eiropas Savienības armija faktiski dublētu NATO funkcijas, jo Ziemeļatlantijas aliansē jau ir iesaistījušās 22 no 28 dalībvalstīm. Šāda dublēšanās paredzētu arī papildus izmaksas. Viena no asākajām kritiķēm vienmēr bijusi Lielbritānija. Kā zināms, Lielbritānija un Francija tiek uzskatītas par galvenajiem Eiropas drošības spēlētājiem. Arī pēc Junkera paziņojuma Lielbritānijas valdības pārstāvji izdevumam „Guardian” paziņojuši, ka britu valdības nostāja ir skaidra un nemainīga – aizsardzība ir katras valsts nacionālā, nevis Eiropas Savienības kopīgā prioritāte, tāpēc jautājumā par Eiropas armijas izveidi Lielbritānija savu nostāju mainīt negatavojas.
Kā norāda interneta izdevums „EUObserver”, līdz šim arī no citām valstīm ir izskanējuši dažādi iebildumi, kas galvenokārt balstīti uz ideoloģiskiem, politiskiem vai kulturāliem apsvērumiem. Lai arī Eiropas Savienības kopējās misijas ārvalstīs, piemēram, robežkontroles misija Lībijā, ir darbojušās jau aptuveni 10 gadus, 2013. gadā Francijai neizdevās pārliecināt citas valstis iesaistīties militārajā kampaņā pret džihādistiem Mali. No otras puses, arī Eiropas Savienības kaujas vienības, kuras paredzēts steidzami izvietot militāro krīžu reģionos, nekad tā īsti nav izmantotas.
Taču Junkera ierosinājumam netrūkst arī atbalstītāju. Viens no pirmajiem Eiropas armijas izveidei atbalstu paudis Somijas prezidents Sauli Nīniste, kurš uzskata, ka arī vairākums somu šādu ideju atbalstītu. Līdzīgi kā Eiropas komisijas prezidents, arī Vācijas kanclere Angela Merkele norāda, ka militārā sadarbība Eiropā ir jāpastiprina, vienlaicīgi atzīstot, ka šis ir ilgtermiņa projekts.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis iespēju izveidot vienotu Eiropas armiju vērtē visai piesardzīgi.
