Šāds paziņojums sekojis pēc vēlēšanām Hesenes federālajā zemē, kur Vācijas valdošās partijas – Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu savienība un Sociāldemokrātiskā partija – cieta smagu sakāvi.
Tāpat Merkele paziņoja, ka decembrī gaidāmajā Kristīgo demokrātu savienības kongresā atkārtoti nekandidēs uz partijas vadītājas amatu. Merkele savienību vada 18 gadus – kopš 2000.gada.
Merkele sacīja, ka viņa uzņemas "pilnu atbildību" par neseno vēlēšanu neveiksmēm.
Par to, ka Vācijas dzelzs lēdijas Angelas Merkeles ēra iet uz beigām, politikas kuluāros runāja jau labu laiku.
Tāpēc viņas paziņojums par nekandidēšanu uz nākamo kancleres un partijas priekšsēdētājas amatu daudziem nenāca kā liels pārsteigums.
Merkele ir Kristīgo demokrātu savienības vadītāja kopš 2000.gada un ir kanclere kopš 2005.gada. Iespējams, visu termiņu laikā tieši šis gads bijis visgrūtākais - problēmas izveidot valdību, neskaitāmas politiskās piekāpšanās, sakāves vairākās vēlēšanās – vispirms Bavārijā, tagad arī Hesenē.
“Vēlēšanu rezultāti bija rūgti. Es ceru, ka mēs tos pieņemsim kā pagrieziena punktu. Tāpēc vispirms paziņoju, ka nekandidēšu uz partijas priekšsēdētāja amatu un nekandidēšu arī uz kanclera amatu vai jebkādu citu politisku amatu Vācijā. Līdz termiņa beigām turpināšu strādāt par kancleri. Tas ir risks, jo man ir pārliecība, ka partijas līderim jābūt arī kancleram, tomēr domāju, ka tas ir pamatots risks. Mana partija arī gatavos jaunu līderu komandu un jaunu programmu,” paziņoja Merkele.
Arī viņas partijas biedri atzīst, ka sakāves reģionālajās vēlēšanās ir saistītas ar lielo bildi.
“Tas noteikti ir arī par lielās koalīcijas imidžu. Viņi dara labu darbu, bet viņu panākumus aizēno strīdi un slikts imidžs. Tāpēc pēc Bavārijas un Hesenes vēlēšanu rezultātiem var būt tikai viens secinājums: mums jākļūst labākiem,” uzsvēra Kristīgo demokrātu savienības sekretāre Annegrēta Krampa-Karenbauere.
Neoficiāla informācija vēsta, ka uz partijas vadītāja amatu plāno kandidēt vairāki cilvēki - veselības ministrs Jenss Špāns, partijas ģenerālsekretāre un Merkeles tuva sabiedrotā Annegrēta Krampa-Karenbeuere un kādreizējais kristīgo demokrātu Bundestāga frakcijas vadītājs Frīdrihs Mercs.
Merkeles laikā Vācija ir pratusi noturēt dziļu un stabilu politisko iegrimi, kļūstot par līdervalsti visām pārējām Eiropas Savienības dalībniecēm, kā arī ļaujot pašmājās ne vien saglabāt stabilu politisko un ekonomisko kursu, bet pat panākt tik lielu ekonomisko izrāvienu, kas visos rādītājos valsti šobrīd ierindo pirmajā vietā ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.
Merkeles aiziešana no Vācijas politikas nešaubīgi atstās pēdas arī uz visu Eiropas Savienību, tā kā tieši viņu daudzi saredz kā galveno visa bloka vilcējspēku. Jau tagad izskan minējumi, vai viņa varētu pretendēt uz kādu no Eiropas Savienības amatiem, ko Merkele pati noliedz, sakot, ka Eiropas Komisijas prezidenta krēslā sēsties neplāno.
KONTEKSTS:
Redzamākais kritikas vilnis pār Merkeles valdību sāka gāzties pēc 2015.gada bēgļu krīzes, kuras laikā Vācija izcēlās ar īpaši liberālu migrācijas politiku.
Vācijas valdošās koalīcijas partijas cietušas smagus zaudējumus Hesenes federālās zemes landtāga vēlēšanās. Kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti kopā varētu būt saņēmuši mazāk nekā 50% balsu. Tikmēr savas pozīcijas būtiski uzlabojuši "zaļie" un pret imigrantiem noskaņotā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai".
Vācija šajā ziņā nav unikāls gadījums – arī citviet Eiropā piedzīvo tradicionālo partiju norietu.
