Merkele: Vācija necietīs uzbrukumus patvēruma meklētājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 9 mēnešiem.

Vācija necietīs uzbrukumus pret patvēruma meklētājiem, trešdien paziņoja kanclere Angela Merkele. Viņa bija ieradusies Austrumvācijas pilsētā Haidenavā, kurā nedēļas nogalē galēji labējās grupas iesaistījās sadursmēs ar policiju, protestējot pret migrantu uzņemšanu pilsētā izveidotajā patvēruma centrā. Vācija pēdējā laikā pieredzējusi uzbrukumu skaita pieaugumu pret vietām, kur izveidoti patvēruma centri.

Nelielajā Austrumvācijas pilsētā Haidenavā netālu no Drēzdenes aizvadītajā nedēļas nogalē vairāki desmiti policistu tika ievainoti sadursmēs ar neonacistiem un citiem galēji labējiem ekstrēmistiem, kas bloķēja ceļu uz noliktavu, kurā varasiestādes izveidojušas patvēruma meklētāju mītni. Protestētāji meta pudeles un izmantoja pirotehniku, policija atbildēja ar asaru gāzi. Nekārtības notika divas naktis.

Divas dienas pēc Vācijas vicekanclera Zigmāra Gabriēla vizītes trešdien pilsētā ieradās Vācijas kanclere Angela Merkele, lai nosodītu vēršanos pret patvēruma meklētājiem. Uzrunā viņa aicināja vāciešus nostāties pret anti-imigrantu protestiem, ko Merkele nodēvēja par „apkaunojošiem”.

Pēc viesošanās patvēruma centrā kanclere atzina, ka Vācijai priekšā ir „milzīgs izaicinājums”. Vācija sagaida, ka šogad tā saņems līdz 800 000 patvēruma lūgumu, kas ir četras reizes vairāk nekā pērn, un vairāk nekā jebkurai citai ES dalībvalstij. Tomēr Merkele paziņoja, ka „netiks paciesti tie, kas apšauba citu cilvēku cieņu”.

Ne visi apmierināti ar valdības nostāju. Merkeli sagaidīja aptuveni 200 protestētāju, kas viņu izsvilpa ar tādiem saucieniem kā „nodevēja”.

Aptauju dati liecina, ka vairums vāciešu atbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu, tomēr skaļu publicitāti iegūst pret viņiem vērstie vardarbīgie incidenti. Vācija pieredzējusi uzbrukumu skaita pieaugumu pret patvēruma centriem.

Trešdien policija paziņoja, ka kāds vīrietis iemetis Molotova kokteili jaunizveidotā patvēruma meklētāju mītnē Leipcigā, kurā kopš trešdienas paredzēts izvietot 56 migrantus. Austrumvācijas pilsētā Parhimā policija aizturējusi divus vīriešus, kas, bruņojušies ar nažiem, ielauzušies vietējā patvēruma meklētāju mītnē. Bet otrdien netālu no Berlīnes ugunsgrēkā pilnībā iznīcināta sporta zāle, kurā bija plānots izmitināt bēgļus. Pastāv aizdomas, ka tā bija tīša dedzināšana.

Serbijas un Ungārijas robežu iepriekšējā diennaktī šķērsojuši vairāk nekā 2500 nelegālo imigrantu - tas ir līdz šim lielākais skaitlis tik īsā laika periodā. Pieplūdumu izraisījušas ziņas, ka Vācija atvieglojusi patvēruma piešķiršanas nosacījumus bēgļiem no Sīrijas pilsoņu kara. Vairāki simti imigrantu centušies pamest bēgļu uzņemšanas nometni, kur viņi nogādāti pēc nelegālas robežas šķērsošanas, lai tālāk mēģinātu tikt prom no Ungārijas rietumu virzienā. Centrā valdīja sakāpinātas emocijas, un policija pat izmantoja asaru gāzi, lai imigrantiem neļautu aizbēgt.

Pēc šā saasinājuma dienas sākumā pašlaik situācija normalizējusies. Tikmēr pie Ungārijas robežas ar Serbiju cilvēki aktīvi mēģina pārvarēt jaunākos šķēršļus, kas uzslieti uz robežas, un daudziem tas izdodas. Tomēr neskaidrība par nākotni nav zudusi. "Mēs pacēlām žogu un izlīdām cauri. Esam šeit no vakardienas. Mēs tagad esam bez nekā – esam ļoti izsalkuši, nav ne ēdiena, ne medikamentu bērniem, nav nekā. Esam ļoti noguruši," stāsta kāds bēglis.

Tikmēr Serbijas pusē sakāpinātas emocijas valda arī nelegālo imigrantu vidū. Pastāv iekšējas nesaskaņas par to, kuri no cilvēkiem tiešām bēg no kara, bet kuri vienkārši izmanto šo migrācijas krīzi, lai dotos labākas dzīves meklējumos. "90% no visiem cilvēkiem šeit nav no Sīrijas. Viņi ir no Irākas, Lībijas, Marokas, Alžīrijas, taču apgalvo, ka ir no Sīrijas. Grieķijā viņiem pat neviens vairs neprasa personu apliecinošus dokumentus. Es varu parādīt savējos, es tiešām esmu no Sīrijas, taču 90% ir viltoti dokumenti. To visu var pārbaudīt, taču tas nenotiek," piebilst bēglis.

Ziņots, ka pēdējos mēnešos Eiropu pārpludina ievērojams skaits patvēruma meklētāju, no kuriem daļa nāk no Sīrijas. Viņi galvenokārt, parceļojot Vidusjūru, nonāk Grieķijā, Itālijā vai Maltā, bet pēcāk tie dodas uz Eiropas ziemeļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti